Pēc konstatētā gadījuma Baldones novadā, Pārtikas un veterinārais dienests secinājis, ka slimo mežacūku populācija var parādīties arī citās, līdz šim no Āfrikas cūku mēra brīvajās teritorijās, piemēram, Kurzemē.
Šajās dienās mēra vīruss konstatēts Baldones novadā uzietai beigtai mežacūkai un trim sivēniem, kas, visticamāk, saslimuši zīdīšanas laikā un kaites vai bada dēļ nobeigušies turpat pie mātītes.
Āfrikas cūku mēris nedēļas laikā aizceļojis 100 kilometrus no Sējas novada līdz Baldones mežiem. Līdz šim Daugavas kreisajā krastā Rīgai tuvākie mēra gadījumi bijuši Biržu rajonā Lietuvā, Latvijas pierobežā, kas ir 50 kilometru no Baldones. Latvijā bīstamā slimība šogad konstatēta tikai mežacūkām, bet Lietuvā mēris skāris jau vairākas saimniecības.
"Nevar izslēgt, ka slimības pārnešana samērā lielā attālumā saistīta ar cilvēka darbību," pieļāva Seržants.
“Šogad mēs jau esam saņēmuši no kaimiņvalstīm ziņas par četriem gadījumiem Lietuvā un Igaunijā, viens ir Polijā, un visiem ir zināma tendence iet ārpus iepriekšējām teritorijām. Tas saistīts ar to, ka dzīvnieku īpašnieki domā, ka tas viņus neskars, jo tas ir tālu – Latgalē, Vidzemē, bet vienu brīdi notiek pārnese mežacūku populācijā, un neko daudz vairāk arī nevajag,” brīdināja Seržants.
Ņemot vērā tik strauju mēra virzību, veterinārais dienests bīstamo slimību drīzumā prognozē arī citviet Zemgalē – Bauskas, Iecavas un citos apkaimes un Pierīgas novados.
"Iepriekš slimība vairāk skāra teritoriju Daugavas labajā krastā, bet tuvākajās dienās vai nedēļās tā aptvers gan Ikšķili, gan Ķekavu, gan Iecavu, gan Bausku," teica PVD pārstāvis.
Viņš norādīja, ka šajā gadā cūku mēris konstatēts 565 mežacūkām. Vasarā saslimšanas gadījumu skaits ir ievērojami lielāks nekā citos gadalaikos. "Katru dienu nāk klāt vairāki, pat desmiti [saslimšanas] gadījumu," teica Seržants.
Līdz šim vislielākā Āfrikas cūku mēra koncentrācija ir bijusi vērojama Madonas pusē – Centrālvidzemē un Ziemeļvidzemē. Lai gan Kurzemē ir vislielākais mežacūku blīvums, tur slimība līdz šim nav konstatēta.
“Ja slimība nonāks Kurzemes mežacūkās un tajā blīvumā, tad virzība būs daudz ātrāka un sekas daudz nepatīkamākas. Jautājums vairs netiek uzdots – vai mēris būs Kurzemē, bet jautājums ir – kad tas būs,” prognozēja Seržants.
PVD pārstāvis norādīja, ka mājas cūkas no saslimšanas ar Āfrikas cūku mēri var pasargāt, ievērojot noteiktos biodrošības pasākumus, it īpaši tagad, vasarā, kas ir visaugstākā riska periods gadā. Saimniekiem ir jāaizmirst par zaļbarību, kas mājas cūkām labprāt garšo.
“Pateicoties mežacūkām vai viņu atstātajām vīrusa paliekām dabā, mājas cūku īpašnieki ļoti viegli ar šāda veida barību vai pakaišiem vai, nemainot apavus, var ienest slimību arī mājas cūkā” skaidroja Seržants.
Jau ziņots, ka Āfrikas cūku mēris Latvijā pirmoreiz reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Šogad Āfrikas cūku mēris Latvijā konstatēts 580 mežacūkām. Mājas cūkas šogad nav slimojušas, bet pērn bīstamā slimība konstatēta 10 saimniecībās. Tā cūkām ir ļoti bīstama slimība, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Šī kaite Latvijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.
Āfrikas cūku mēris cilvēkiem nav bīstams.
