Pastars konsultēs biroju konstitucionālo tiesību, administratīvo tiesību un administratīvā procesa jautājumos.
"Esam gandarīti par augstākā līmeņa eksperta piesaisti biroja komandai. Edgara Pastara nozīmīgā darbība Latvijas publiskajā sektorā un uzkrātā pieredze konstitucionālo un administratīvo tiesību jomās ir spilgtākais apliecinājums viņa augstajam profesionalitātes līmenim un darba kultūrai," pauda „Borenius” partneris un Tiesvedības prakses grupas vadītājs Lauris Liepa.
Pastars bija juridiskais padomnieks Saeimas Juridiskajā birojā, pārstāvējis Saeimu daudzos procesos Satversmes tiesā. Viņš arī piedalījies vairāku būtisku likumu un likumu grozījumu izstrādē, piemēram, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fondu darbību regulējošo likumu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma, Attīstības plānošanas sistēmas likuma, Būvniecības likuma, Iesniegumu likuma, Informācijas tehnoloģiju drošības likuma sagatavošanā un pieņemšanā. Pastars bija Valsts prezidenta padomnieks likumdošanas un juridiskajos jautājumos, kā arī strādājis Satversmes tiesā.
Jau ziņots, ka no šī gada sākuma Saeimas Juridiskais birojs zaudē uzreiz divus konstitucionālo tiesību speciālistus – decembra vidū atlūgumus biroja vadītājai Dinai Meisterei ir iesnieguši Jānis Pleps, kurš ir arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītājs, un bijušais Valsts prezidenta padomnieks likumdošanas un juridiskajos jautājumos Edgars Pastars.
Lai gan galvenie iemesli ir saistīti ar vēlmi kaut ko mainīt savā karjerā, viņi nenoliedz, ka lēmumu ietekmējusi arī vadības maiņa šī gada sākumā, kad no biroja uz Satversmes tiesu aizgāja Gunārs Kusiņš.
Edgars Pastars Saeimas Juridiskajā birojā strādā kopš 2005.gada. Pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa ievēlēšanas viņš gan piekrita kļūt par viņa padomnieku, taču pēc pusotra gada atgriezās Saeimā. Nu viņš ir atkal nolēmis no Juridiskā biroja aiziet. Atlūgumu Pastars iesniedza vienā dienā ar Jāni Plepu.
Pleps un Pastars abi specializējušies tieši konstitucionālajās tiesībās, un jau tagad ir skaidrs, ka šogad Saeimas darba kārtībā būs vismaz vieni Satversmes grozījumi – par tautas vēlētu prezidentu. Tomēr Pleps neuzskata, ka viņu aiziešana birojam radīs lielas problēmas.
