Muzejnieki spriež, ka nākamo gadu Latvijā varētu pasludināt par "rekonstruēto muzeju apskates gadu". Ja viss ies pēc plāna, durvis vērs gan Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka, gan trīs Raiņa un Aspazijas muzejvietas. Arī Pils laukumā esošā Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcijai punkts būtu jāpieliek nākamā gada aprīlī. Taču notikumi ap četrarpus miljonus eiro vērto būvdarbu iepirkumu rada bažas, vai tā notiks.
Sūdzības iesnieguši būvnieki "Re Re būve" un "Skonto būve". Pirmais apstrīd izvirzītās prasības būvdarbu vadītājam kā pārlieku specifiskas. Otrā sūdzība ir plašāka.
"Mūsu sūdzība faktiski ir sadalāma divās daļās," skaidro SIA "Skonto būve”" Tehniskās daļas vadītājs Viktors Šveics. Uzņēmumu neapmierinot, pirmkārt, pārāk augstās prasības būvdarbu vadītājam, kam prasīta līdzvērtīga objekta pieredze pēdējo piecu gadu laikā.
"Darbu vadītāji mūsu tirgus apstākļos, kas ir samērā mazs un kur objekti ir ļoti dažādi, tomēr mainās. Viens būvdarbu vadītājs pabeidz šādu rekonstrukcijas projektu un varbūt viņa nākamais objekts ir jaunbūve," norāda "Skonto būves" pārstāvis.
Otrkārt, būvnieks par neloģisku uzskata pasūtītāja - "Valsts nekustamo īpašumu" - pasūtīto darbu kārtību un starptermiņus, kur jumta darbi būtu jāpabeidz vēl pirms pamatu stiprināšanas.
"Mēs savā sūdzībā lūdzam pasūtītāju pieaicināt būvekspertu, kas izvērtētu, vai šīs prasības atbilst būvdarbu tehnoloģijai tā, lai būtu gan droši darba apstākļi strādājošajiem un nebūtu jāstrādā viens otram virs galvas, gan arī tas, lai šai ēkai nebūtu pēc pabeigšanas vērojamas kaut kādas konstrukciju sēšanās," sūdzību pamato Šveics.
Būvnieka pārstāvis uzskata, ka starptermiņu prasības pašlaik ir neiespējami izpildīt, un skeptiski vērtē arī izredzes līdz aprīlim pabeigt visas ēkas rekonstrukciju.
"Valsts nekustamo īpašumu" Publiskā sektora klientu vadītāja Agra Ločmele uzsver - pie loģiskas argumentācijas starptermiņus var precizēt, bet gala termiņu pagarināt liedz striktie Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta nosacījumi.
"Ja viss virzās pozitīvi un nav vēl kāda sūdzība, tad paredzam, ka būvdarbu līgums tiek noslēgts augustā. Tad būvdarbu izpildei paliek septiņi līdz astoņi mēneši. Pēc mūsu Būvniecības pārvaldes un tehniskā projekta izstrādātāju viedokļa tas ir ļoti, ļoti saspringts grafiks, bet darbi ir izdarāmi, ja ir ļoti rūpīgi plānoti un ir atbilstošs speciālistu skaits objektā. Vēl samazinoties [būvdarbu termiņam] - tad ir jāvērtē, kā mēs rīkojamies tālāk," norāda Agra Ločmele, atzīstot - situācija ir saspringta.
Rakstniecības un mūzikas muzejs rekonstrukciju gaidījis jau kopš ievākšanās vēsturiskajā ēkā pretim Rīgas pilij. Slēdziens par to, ka vairāk nekā 200 gadu senās ēkas pamata konstrukcijas ir neapmierinošā stāvoklī, nāca jau pirms pieciem gadiem. Šā gada sākumā muzejs pārcēlās uz pagaidu telpām Tērbatas ielā. Martā Kultūras ministrija neapmierinoša darba dēļ atlaida muzeja direktori Ilzi Knoku.
"Darbs ar ekspozīciju ir tieši tik tālu, cik tālu tam šajā brīdī vajadzētu būt," bažas par aizkavēšanos ar jaunās ekspozīcijas izstrādi noraida muzeja pašreizējā vadītāja pienākumu izpildītāja Māra Eņģele. "Mums ir izveidota grupa, kur katrs strādā pie savām tēmām, esam piesaistījuši mākslinieci Annu Heinrihsoni. Rezultātā - es domāju, ka šobrīd nav nekāda pamata satraukties tieši par ekspozīcijas daļu," pauž Māra Eņģele.
Izvērtējot sūdzību izskatīšanas grafiku, "Valsts nekustamie īpašumi" pirmdienas, 8.jūnija, pēcpusdienā nolēmuši pārtraukt iepirkumu un izsludināt jaunu. Lai saspringtajā termiņā rastu kompromisu ar būvniekiem. Nolemts precizēt gan starptermiņus, gan prasības būvdarbu vadītājam un iesniedzējam.
Rakstniecības un mūzikas muzejs ir izvietots ēkā Rīgā, Pils laukumā, tā kopējā platība ir divarpus tūkstoši kvadrātmetru. Ēka ir celta no 1785. līdz 1787.gadam kā divstāvu Ķeizariskais licejs, kuru projektējis būvmeistars Matiass Šonss. 1851.gadā, īstenojot arhitekta Roberta Pflūga ieceri, celtne paaugstināta par vienu stāvu un ieguvusi modernu historicisma stila fasādi. Pēc 1804.gada liceju reorganizēja par guberņas ģimnāziju.
Pēc "Valsts nekustamo īpašumu" sniegtās informācijas 2010.gada nogalē tika veikta Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas vizuālā apsekošana, kurā konstatēts, ka ēkas pamata konstrukcijas ir neapmierinošā stāvoklī, atjaunošanas darbi nepieciešami arī inženierkomunikācijām.
"Ēkas tehniskais stāvoklis neļauj pildīt muzejam uzdotās funkcijas: ēka neatbilst universālā dizaina prasībām, ēkas fasāde un iekštelpas apdraud cilvēku drošību, esošais sanitāro mezglu aprīkojums nav pietiekams apmeklētāju ērtību nodrošināšanai, pamatu sēšanās dēļ radītie bojājumi nepieļauj kvalitatīvu ekspozīciju attīstību, pastāvīga mikroklimata trūkuma dēļ apgrūtināts darbs ar krājuma priekšmetu oriģināliem, nepieciešamība slēgt apmeklētājiem telpas, kuru estētiskais stāvoklis nav piemērots publisko pakalpojumu sniegšanai," rekonstrukcijas projekta pamatojumā rakstīja "Valsts nekustamie īpašumi".
Atjaunošanas darbos plānots pastiprināt ēkas pamatus, padziļināt pagrabstāvu, izbūvēt inženiertīklus, atjaunot fasādi, logus, durvis, pārsegumus, nodrošināt vides pieejamību un veikt citus darbus.
