Pie secinājuma, ka šāds aizliegums, iespējams, nemaz nemotivētu uzturlīdzekļu parādniekus atmaksāt parādu par uzturlīdzekļiem, kurus viņu vietā izmaksājis Uzturlīdzekļu garantiju fonds, nonākts, izanalizējot informāciju par parādniekiem.
“Mēs esam veikuši izpēti, cik no mūsu parādniekiem ir autovadītāju tiesības. Salīdzinot ar CSDD datubāzi, derīgas autovadītāju tiesības ir tikai 25% mūsu parādniekiem, kas reģistrēti kā uzturlīdzekļu nemaksātāji. No šī skaita 5% parādnieku strādā, un daļa no viņiem ir 1., 2.grupas invalīdi, kuriem autovadīšanas tiesības ar speciālajiem līdzekļiem,” uz to Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē norādīja Uzturlīdzekļu garantiju fonda direktors Edgars Līcītis.
Līdz ar to Uzturlīdzekļu garantiju fonds šaubās par to, cik lietderīgi būtu iedarbināt jauno mehānismu, lai tikai uz nelielu skaitu attiecinātu šos tiesību ierobežojumus. “Lai izskatītu šos jautājumus, ir jānoslogo tiesa un ir arī citi papildus administratīvie izdevumi,” skaidro Līcītis.
Šogad vasarā plašu rezonansi izpelnījās Satversmes tiesa spriedums attiecībā uz alimentu parādnieku vārdu publiskošanu. Tiesas ieskata, tas nav pretrunā konstitūcijai, tomēr pārmērīgi ierobežo bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Satversmes tiesa noteikusi, ka likuma norma par parādnieku publiskošanu spēku zaudēs ar nākamā gada februāri.
Kopumā kopš pērnās vasaras, kad līdz ar grozījumiem likumā tika atļauts publiskot uzturlīdzekļu nemaksātāju vārdus, parādnieki kļuvuši apzinīgāki un to skaits sarucis par 28%.
