Pārmetumus VP par nepietiekamu izglītību, kā dēļ klibo noziegumu izmeklēšana, ik gadu izsaka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kura vadītajā iestādē nonāk policistu gatavotās lietas apsūdzību celšanai. Problēmas nu atzīst arī VP priekšnieks Ints Ķuzis.
"Pašlaik, kad notiek ļoti nopietna paaudžu maiņa policijā, kur ierodas daudz jauni cilvēki bez tādām izteiktām izglītībām,mums ir jānodrošina tas, lai šie policisti īsākā laika posmā tiktu apmācīti, saprastu, iemācītos ko no jurisprudences, no krimināltiesībām, kirminālprocesa, policijas tiesībām," klāsta Ķuzis.
Kā ierasts, likumsargi problēmās vaino līdz ar krīzes sākumu pieņemto lēmumu likvidēt Policijas akadēmiju. Pašlaik 1.līmeņa augstāko izglītību topošie vai esošie policisti apgūst policijas koledžā. Savukārt ap 100 likumsargu ik gadu sāk un tikai ap 60 beidz studijas Rīgas Stradiņa universitātē.
"Faktiski pēc klasifikatora gatavo mums juriskonsultus, kas mūs absolūti neapmierina.
Pats būtiskākais, kur mēs esam spēruši soli - beidzot esam izstrādājuši trīs profesijas standartus," stāsta VP priekšnieks.
Tādēļ VP plāno konkursa kārtībā atrast augstskolu, kas izveidos studiju programmas jaunākajiem inspektoriem, kā arī jaunākajiem un vecākajiem virsniekiem. Tā būtu tieši policijas vajadzībām izstrādāta izglītības programma 2.līmeņa augstākās izglītības ieguvei.
"Jautājums ir par izmeklēšanas kvalitāti, taktiku, metodiku, kas īstenībā ir svarīgi. (..) Ir nepieciešama ne tikai teorētiskā, bet arī praktiskā izglītība," uzsver Ķuzis.
Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks pauž gatavību piedalīties konkursā par policistu apmācību, jo jau līdz šim vairākas studiju programmas pielāgotas tieši likumsargiem.
"Mēs esam tendēti sagatavot augsti kvalificētus speciālistus, kuri paši būtu motivēti strādāt policijā," teica Vilks.
Reaģējot uz ziņām par jaunām studiju iespējām policistiem, gatavību atvērt programmas vai pat studiju nodaļas paudušas arī Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.
