Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka pirmās palīdzības apmācības apliecība ir derīga piecus gadus, savukārt Eiropas Atdzīvināšanas vadlīnijas nosaka to, ka
jau pēc trīs mēnešiem liela daļa no pirmās palīdzības prasmēm, kas ir apgūtas, ievērojami samazinās un pēc dažiem gadiem prasmes līdzinās nullei.
Līdz ar to katrus piecus gadus zināšanas pirmajā medicīnas sniegšanā būtu jāatjauno, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" skaidroja NMPD pārstāve Ruta Jakušonoka.
Pirmās palīdzības kursi jāiziet transportlīdzekļu vadītājiem, ieroču glabātājiem, glābšanas dienestiem un citām iedzīvotāju kategorijām, kam nepieciešamas pirmās palīdzības sniegšanas zināšanas.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Jakušonoka, nepieciešamība ik pēc pieciem gadiem iziet apmācības ir atrunātas noteikumos par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, bet, piemēram, Satiksmes ministrijas noteikumos, kas attiecas uz tiesību piešķiršanu, tas nav atrunāts. Līdzīga situācija ir arī ar noteikumiem, kas regulē ieroču nēsāšanu un glabāšanu, proti, netiek paredzēts, ka apmācības ir jāiziet atkārtoti.
Tāpat arī mazinājusies cilvēku vēlme iesaistīties pirmās palīdzības sniegšanā. Jakušonoka uzsvēra, ka sniegt pirmo palīdzību ir ļoti vienkārši, reizēm pietiek ar cietušā apsegšanu vai asiņojošas brūces aizspiešanu.
Tomēr piesardzīgi uz NMPD ierosinājumu pirmās palīdzības kursus iziet ik pēc pieciem gadiem raugās Ceļu satiksmes drošības direktīvas (CSDD) pārstāvis Jānis Aizpors.
Pēc CSDD aplēsēm Latvijā ir 700 000 autovadītāji. Viņaprāt, būtu jāizvērtē, vai kursu vadītāji gatavi tādu apjomu apmācīt reizi piecos gados. Būtu nepieciešams meklēt citus alternatīvus veidus, piemēram, internetā izvietot dažādus īsus materiālus kā padomus pirmās palīdzības sniegšanā, raidījumā uzsver Aizpors.
Tomēr Latvijas Samariešu apvienības vadītājs Andris Bērziņš skaidroja, ka kursus nepieciešams iziet ik pēc pieciem gadiem, jo arī pirmās palīdzības iemaņas ar laiku mainās. "Kursus ik pēc pieciem gadiem nepieciešams iziet, lai pie viena cietušā nesaskartos glābēji, kuriem ir dažādas zināšanas," uzsvēra Bērziņš.
Sistēmas sakārtošanas nepieciešamību apliecina arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks („Vienotība”). Lai īstenotu MK noteikumus par atkārtotām apmācībām, NMPD ar CSDD būtu jābūt kopīgai datu bāzei, uzsvēra Ražuks.
Viņaprāt, finansiālajam atbalstam būtu jānāk no valsts puses, jo „diez vai vai tas būtu tikai par cilvēku līdzekļiem samaksājams”. Kursu finansēšanai varētu arī piesaistīt Eiropas Savienības fondu naudu.
„Protams, katram indivīdam arī būtu kaut kas jāmaksā,” pauda Ražuks.
