Lai novērtētu, kā izskatīsies restaurētā darba rezidence, otrdien Rīgas pilī bija ieradies Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņam šīs telpas jau pēc dažiem mēnešiem kļūs par ikdienas darba vietu. „Šajā pilī ir pieņemti daudzi Latvijas vēsturē svarīgi lēmumi. (..) Šī pils ir bijusi darba vieta astoņiem Latvijas valsts prezidentiem. Arī turpmāk šī būs mana darba vieta. (..) Sākot no nākamā gada sākuma, mēs pakāpeniski no pagaidu mītnes Melngalvju namā sāksim pārcelties uz šejieni, lai nākamā gada pavasarī pilnībā uzsāktu darbu šeit,” otrdien pēc iepazīšanās ar telpām sacīja Vējonis.
Pēc Rīgas pils atjaunošanas padomes vadītāja Imanta Lancmaņa teiktā, pats grūtākais pēc ugunsgrēka bija „nenolaist rokas”. „Es aizvien nevaru savienot to murgaino, apokaliptisko vīziju kā pēc pastardienas un to brīnišķīgo zāli, kas tagad ir ne tikai daudz labāka par to, kāda tā bija pirms restaurācijas, bet arī labāka nekā 19.gadsimtā. 1862.gadā nepaspēja pabeigt restaurāciju, jo ieradās Aleksandrs II un tad vienkārši piekrāsoja. Kā mēdz būt ar pagaidu lietām, tās palika uz vairāk nekā 100 gadiem,” saka Lancmanis.
Telpas tiešām piedzīvojušas milzu pārvērtības. Lielākā pērle neapšaubāmi ir pils Baltā zāle, kas smagi cieta 2013. gada ugunsgrēkā.
„Sajūtas ir absolūti nereālas. Man pat ir grūti sev pierādīt, ka tā ir tā pati telpa, kura bija bez griestiem, lejā šeit bija peldbaseins ar ūdeni pilns,” saka Lancmanis. „Viss likās uz visiem laikiem gājis zudumā. Es to uztvēru kā pilnīgu katastrofu. [..] Un tagad, kad es redzu, ka viss ir tik brīnišķīgs un pie tam tiešām daudz labāks kā pirms restaurācijas... [..] Bija iespēja pieņemt pareizus, radikālus un metodiski pamatotus lēmumus, ka mēs ejam atpakaļ uz pašu pirmo izskatu, kāds telpai ir bijis ap 1862 gadu,” 2013.gadā notikušo ugunsgrēku un atgūšanos no tā atminas Lancmanis.
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvis Arnis Blodons Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" norādīja, ka patlaban gan ir notikusi tikai pils rekonstrukcijas pirmā kārta. Proti, atjaunota ir daļa, kur mitināsies prezidents. Rekontrukcijā ir ietaupīti ap 700 000 eiro no sākotnēji plānotajām izmaksām, pat ņemot vērā 2013.gada ugunsgrēka nodarīto postu. Priekšpils restaurācijas un rekonstrukcijas izmaksas lēš 34 miljonu eiro apmērā.
„Pils tiešām ir sanākusi krāšņa,” sacīja Blodons, akcentēdams, ka atjaunotajā daļā nav nevienas telpas, kur cilvēki nevarētu droši ienākt, jo tās atbilst visām būvniecības, ugunspiegādes un ugunsdrošības prasībām.
Pēc rekonstrukcijas greznību atguva Baltā zāle, Sūtņu zāle, Svētku zāle, Ģerboņu zāle, kā arī citas telpas.
Tagad restaurāciju gaida pils otra puse – kastelas daļa. Tam atvēlēti 20 miljoni eiro. Plānots, ka Latvijas simtgadē – 2018. gadā – šajā pils pusē atgriezīsies Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Rīgas pili ekspluatācijā nodeva piektdien, 18. decembrī.
Rīgas pils, kas piedzīvoja postošu ugunsgrēku 2013.gada vasarā, atjaunota pamatīgāk un labāk, nekā tas notika iepriekš 1995.gadā.
Ugunsnelaime pilī izcēlās 2013. gada 20. jūnija vakarā. Liesmas nopostīja pili 3200 kvadrātmetru platībā un rezultātā ēka uz ilgu laiku palika bez pastāvīga jumta. Aptuvenie zaudējumi – pieci miljoni eiro. Līdz tiesai Rīgas pils degšanas lieta nonāca šī gada februārī un
Uz apsūdzēto sola nonākušas divas par būvdarbiem atbildīgās personas – Ivars Rība un Juris Kassalietis un apakšuzņēmuma darbinieks Imants Jurkevičs. Tāpat atbildība tiek prasīta arī no četrām juridiskām personām – būvniekiem “Re&Re”, “Skonto būve”, viņu kopīgi veidoto pilnsabiedrību “SBRE” un apakšuzņēmēju “Friteks”.
Versijas par to, kur ugunsgrēks izcēlies, joprojām atšķiras. Valsts nekustamo īpašumu piesaistītie Igaunijas eksperti secinājuši, ka ugunsgrēks sācies būvnieku pārraudzītajos pils bēniņos, tikmēr būvnieku pieaicinātais eksperts no Lielbritānijas nonācis pie slēdziena, ka ugunsgrēks izcēlies vietā, kur būvdarbi nenotika. Arī otrdien būvnieki paliek pie šī viedokļa. „Lai nu kā būtu, tas būs ļoti ilgs process un es domāju to patieso ugunsgrēka izcelsmes cēloni... Droši vien, ka tas paliks vēsturē tāds baltais plankums, ko mēs līdz galam arī neuzzināsim. Tā ir mana pārliecība,” saka būvkompānijas „Re&Re” vadītājs Didzis Putniņš.
Valsts prezidents 2012.gadā pieņēma lēmumu uz remonta laiku no pastāvīgās rezidences Rīgas pilī pārcelties uz pagaidu rezidenci Melngalvju namā. Valsts prezidenta kancelejas pārcelšanās notika 2012.gada vasarā. Tūlīt pēc tam VAS "Valsts nekustamie īpašumi" sadarbībā ar Rīgas pils atjaunošanas padomi uzsāka visus nepieciešamos darbus, lai Rīgas pilī, kuras atsevišķas daļas jau ilgstoši bija atradušās ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī un faktiski bija apmeklētājiem slēgtas, sāktos remonts.
2013.gada 20.jūnija vakarā Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks, kurā nodega daļa pils jumta. Ugunsgrēka dzēšanas darbos pils ievērojami cieta no ūdens. Pilī esošo muzeju krājumi negāja bojā, tomēr daļa no tiem cieta dzēšanas darbos.
Ugunsgrēkā pilij izdega jumta konstrukcija un bēniņu telpa. Valdība nolēma ugunsgrēka seku likvidēšanas izdevumus segt no pils remontam paredzētā finansējuma, kas ir gandrīz 28 miljoni eiro.
