Jaunie noteikumi paredz, ka turpmāk rindā priekšroka tiks dota akūti slimajiem, bērniem un grūtniecēm, pēc tam cilvēkiem ar darba nespējas lapu, visus pārējos virzot rindas beigās.
Viena no Veselības ministrijas prioritārajām pacientu grupām ir vēža slimnieki, un pašlaik daudzkārt piesauktais „zaļais koridors” jeb valsts izmeklējumu tūlītēja saņemšana pienākas tiem pacientiem, kuriem slimība atklāta, izmantojot skrīningu.
Nesen ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība) paziņoja, ka „koridors” jāattiecina uz visiem pacientiem, turklāt jāievieš princips „valsts nauda seko pacientam”. Šādi varētu mazināt garās rindas.
Idejas gan neesot līdz galam saprotamas, atzīst Onkoloģisko pacientu biedrības „Dzīvības koks” valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe.
“Jābūt ļoti uzmanīgiem ar jebkuru jaunu iniciatīvu, jo cilvēki vai potenciālie, esošie pacienti ir diezgan lielā stresā un neizpratnē, kā rīkoties, un jebkura informācija, kas norāda uz kaut kādiem jauniem pieņēmumiem vai jaunām tendencēm, izraisa kaut ko līdzīgu pastiprinātam stresam, kas daļēji robežojas ar paniku vai izmisumu,” norāda Berķe.
Līdzīgas izjūtas pārņēmušas arī pārējo sabiedrību, secina Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā. Plānots, ka no šī gada 1.jūlija ārstniecības iestādēm būs jāsāk pacientu prioritizēšana, ļaujot no garām rindām vairīties, pirmkārt, akūti slimajiem, bērniem un grūtniecēm, otrkārt - cilvēkiem ar darba nespējas lapu.
Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide jaunajā sistēmā saskata korupcijas riskus.
Pastāvot iespēja, ka turīgākie samaksās, lai pakalpojumu saņemtu ātrāk, kamēr pārējie gaidīs vēl garākā rindā.
“Šī rinda var visu laiku kāpties atpakaļ, un tas pacients, kas pierakstījies 20.aprīlī, tiek pārlikts, piemēram, uz 20.maiju,” pieļāva Veide.
“Tas arī rada tiem cilvēkiem tādu stresu un nedrošības sajūtu – “kad tad es beidzot tikšu rindā”. Un tiešām ir šis korupcijas risks, jo jebkurā gadījumā var pastāvēt [iespēja], ka, samaksājot naudu, vai nu pie šīm rindām var ātrāk tikt, vai apiet šo rindu,” pieļāva Veide.
Atbildīgās ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis riskus nesaredz.
“Korupcijas riski ir iespējami arī jebkurā citā situācijā. Es nedomāju, ka tas, ka ārstniecības iestādē tiks prioritizēti neatliekamie pacienti vai bērni un grūtnieces attiecībā pret pārējiem pacientiem, būs galvenā korupcijas problēma. Es domāju, šie satraukumi ir pārspīlēti,” norāda Miķītis.
Taču ģimenes ārsti nav vienīgie, kas bažījas par korupciju medicīnā. Uz šādu risku norādījis arī tiesībsargs. Kontrolēt rindu veidošanas godprātību uzticēts Veselības inspekcijai.
