Nav ziņu, ka Ziemassvētkos būtu fiksēts negaiss, taču šāda iespējamība pastāv šī gada svētkos.
Pēdējo 20 gadu laikā bijuši gadījumi, kad Ziemassvētkos plosās vētra vai zemi klāj gandrīz pusmetru biezs sniegs. Nesen - 2013. gadā - Ziemassvētki arī bija bez sniega visā valstī, turklāt 24. decembra vakars bija rekordsilts - Pāvilostā temperatūra sasniedza +8,7 grādus.
Ziemassvētki bez sniega pēdējo 55 gadu laikā Latvijas austrumu daļā bijuši vidēji 10-20% gadījumu, bet jūras piekrastē gandrīz katri otrie svētki bijuši bez sniega. Iepriekš Ziemassvētki, kuru laikā sniega sega nebija novērota nevienā Latvijas pilsētā, bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., kā arī ne tik senajā 2006. un 2013. gadā.
Karte: Bez sniega segas aizvadītie Ziemassvētki (% no kopējā skaita) laika periodā no 1960. līdz 2014. gadam (LVĢMC)
Vieni no sniega bagātākajiem Ziemassvētkiem līdz šim ir bijuši 1981. gadā, kad sniega sega klāja visu Latvijas teritoriju, un tās biezums bija no 20 cm Ainažos un Bauskā līdz pat 51 cm Vendzavā. Pēdējie sniegotākie Ziemassvētki bijuši 2010. gadā, kad Latvijas austrumu daļā sniega segas biezums bija no 25 cm Lubānā līdz 40 cm Rūjienā, bet Latvijas rietumu daļā sasniedza pat 43 cm Kuldīgā un 47 cm Rucavā.
Karte: Maksimālais sniega segas biezums (cm) Latvijā Ziemassvētkos laika periodā no 1960. līdz 2014. gadam (LVĢMC)
Lai arī šie Ziemassvētki būs silti, tie nepārspēs siltuma rekordus. Līdz šim vissiltākie svētki ir bijuši 2011. gadā, kad maksimālā gaisa temperatūra Rīgā bijusi +9,6 grādi, bet Mērsragā sasniedza +10 grādus. Tāpat pēdējo desmit gadu laikā novēroti vēl divi ekstremāli silti Ziemassvētki Latvijā: 2013. gadā maksimālā gaisa temperatūra Pāvilostā sasniedza +8,7 grādus, savukārt 2006. gadā Rucavā maksimālā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +8,5 grādiem.
Karte: Maksimālā novērotā diennakts gaisa temperatūra (°C) Latvijā Ziemassvētkos laika periodā no 1960. līdz 2014. gadam (LVĢMC)
Biežāk tomēr Ziemassvētkos gaisa temperatūra ir mazliet zem nulles. Pēdējo 55 gadu vidējā gaisa temperatūra Ziemassvētku laikā bijusi no aptuveni -5 grādiem valsts austrumos līdz dažām grāda desmitdaļām zem nulles pie jūras.
Karte: Vidējā novērotā diennakts gaisa temperatūra (°C) Latvijā Ziemassvētkos laika periodā no 1966. līdz 2014. gadam (LVĢMC)
Visaukstākie Ziemassvētki Latvijas vēsturē bijuši 1996. gadā, kad Zosēnos sals sasniedza -31,5 grādus. Tāpat pamatīgs aukstums bijis 2001. un 1978. gadā.
Karte: Minimālā novērotā gaisa temperatūra (°C) Latvijā Ziemassvētkos laika periodā no 1966. līdz 2014. gadam (LVĢMC)
No dažādām laika apstākļu parādībām pēdējo 55 gadu laikā visbiežāk Latvijā svētku laikā novērots apledojums – 73% gadījumu –, turklāt daži no nesenākajiem apledojuma gadījumiem bijuši arī postoši, piemēram, 2010. un 2011. gada Ziemassvētkos, kad ledus lauza koku zarus un pārrāva elektrolīnijas. Dominējot lēniem vējiem, bieži svētku laikā tiek novērota migla (67% gadījumu), bet, pieturoties salam, arī sarma (56% gadījumu). Pērkona negaiss līdz šim svētku laikā nav novērots. Savukārt 1975. g., 1999. g., 2008. g., un 2013. gadā Latvijā Ziemassvētkos nav fiksēta neviena no tabulā norādītajām atmosfēras parādībām. Klimatiskajā griezumā Ziemassvētki pārsvarā aizvadīti ar lēniem līdz mēreniem vējiem: kopš 1966. gada ir bijuši tikai trīs svētki, kuru laikā maksimālās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku – 1971. gadā Liepājā vēja brāzmas bija 28 m/s, 2003. gadā Ventspilī vējš pastiprinājās līdz 27 m/s, bet pavisam nesen, 2011. gada Ziemassvētkos, Mērsragā maksimālās vēja brāzmas sasniedza 25 m/s. Vētras spēku brāzmās (vismaz 21 m/s) vējš Ziemassvētkos sasniedzis biežāk – 1971. g., 1977. g., 1998. g., 1999. g., 2001. g., 2003. g., 2004. g., 2006. g., 2008. g. un 2011. gadā.
