20.gadsimta pirmajā pusē Vidzemē viens no populārākajiem mūzikas instrumentiem bija Ieviņu ermoņika. Savu nosaukumu tas ieguvis pateicoties meistaram Augustam Ieviņam, kurš bija viens no pirmajiem šo mūzikas instrumentu izgatavotājiem Vidzemē.
"Tās ir ļoti līdzīgas vācu ermoņikām, tai pašā laikā ar unikālām īpašībām gan skaņas ziņā, gan arī vizuāli," stāsta Valmieras muzeja pētnieks Augusts Rokpelnis.
Lauku kapelās ermoņikas galvenokārt spēlēja kopā ar cītaru vai vijolēm. Vēlākos laikos kapelas papildināja metāla pūšamie instrumenti un pamazām sāka veidoties orķestri.
"Tajā laikā par kāzām nemaksāja, deva simboliskas dāvanas un varēja palustēties par velti. Centās saiet vairāki kopā. Kādi instrumenti bija tajā laikā, tādus arī spēlēja," stāsta etnomuzikologs Oskars Patjanko.
Etnomuzikologs uzskata, ka šai ekspozīcijai ir ļoti liela vērtība, jo savulaik teju katrā lauku mājā bija kāds mūzikas instruments un muzicēšana dažādos godos bija neatņemama latviešu tradīcija.
"Mums nav visiem jāmācās vecā mūzika un jāuztur tikai tāpēc, ka tā veca. Bet mums vajadzētu ciecīt mūsu vectēvu produktu. Viņi tik daudz enerģijas ieguldījuši, visu to izdomājot. Tā ir liela vērtība," norāda Oskars Patjanko.
Valmieras muzejā tapušajā izstādē galvenokārt izvietoti senie mūzikas instrumenti, kas aizvien ir spēlēšanas kārtībā. Ekspozīciju papildina vēsturiskas fotogrāfijas, kā arī nostāsti par muzicēšanas tradīcijām Vidzemes pusē.
