Okupācijas muzeja vadība valdības pārstāvjus uzņēma savās pagaidu telpās bijušajā ASV vēstniecībā, kur lielā šaurībā muzejs strādā jau divus gadus, gaidot ēkas Strēlnieku laukumā rekonstrukciju. Kamēr aplūkot pagaidu ekspozīciju viens pēc otra nāca ārvalstu tūristi, premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") blakus telpās uzklausīja muzeja vadības bažas un uzsvēra - valdība no lēmuma par atbalstu muzeja pārbūvei neatkāpsies.
"Es pilnīgi droši varu apliecināt, ka mēs negrasāmies mainīt neko. Nekādus lēmumus," norādīja premjere, piebilstot - jebkādas izmaiņas projektā varētu veikt tikai ar muzeja vadības svētību.
Straujuma gan atturējās komentēt Okupācijas muzeja biedrības paustās bažas, ka būvvalde apzināti kavē projekta virzību. "Es gribu ticēt, ka būvvalde dara savu darbu profesionāli un ka tur nav nekādi zemūdens akmeņi. Gribu ticēt, ka jūlijā, kad tiks iesniegti [prasītie] dokumenti, nebūs pieprasījums pēc citiem dokumentiem," sacīja premjere.
Būvvaldes rīcību un 20 sabiedrībā zināmu arhitektu reakciju uz Okupācijas muzeja pārbūves projektu par negaidītu sauc kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība), kuras vadītā ministrija Okupācijas muzeja rekonstrukciju definējusi kā vienu no Latvijas simtgades projektiem.
"Vērtējot Okupācijas muzeja lomu kopējā Latvijas muzeju dzīvē un publiskās vēstures jautājumos, tā šobrīd ir stratēģiski ārkārtīgi nozīmīga. Muzejam ir ļoti liela nozīme sagrozītās informācijas kara un vēstures pārrakstīšanas apstākļos, kādus šobrīd Latvija piedzīvo. Kultūras ministrija darīs visu, lai būvvaldes uzrādītos trūkumus pēc iespējas ātrāk attaisnotu vai novērstu," uzsvēra kultūras ministre.
Rīgas būvvaldē skaidro, ka būvatļauju izsniegt pašlaik liedz gan trūkstošais Okupācijas muzeja ēkas kultūrvēsturiskās vērtības novērtējums, gan neiesniegtais ēkas tehniskais apsekojums. Būvvaldes pārstāve Ilze Žūka noliedz, ka lēmumu būtu ietekmējuši projekta opozīcijā esošie arhitekti Zaiga Gaile, Andis Sīlis vai citi.
"Konkrētajam objektam plānošanas un arhitektūras uzdevums bija izsniegts jau 2007.gadā. Termiņš bija pagarināts un noslēdzās šā gada 5.aprīlī. Taču šajā termiņā būvvaldē netika iesniegts Okupācijas muzeja [rekonstrukcijas] tehniskais projekts. Līdz ar to šobrīd iesniegtā iecere ir uzskatāma par jaunu un jāvērtē atbilstoši pagājušā gada 1.oktobrī spēkā stājušamies Būvniecības likumam un tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem," skaidro Žūka.
"Nākotnes nama" ideju arhitekts Birkerts izstrādāja jau 2001.gadā. Valdība padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa celtniecības finansēšanu konceptuāli atbalstīja desmit gadus vēlāk, bet pērn atvēlēja tam 7,4 miljonus eiro. Pēc līdzšinējām iecerēm būvniecība būtu jāpabeidz līdz nākamā gada rudenim, taču pašreizējās domstarpības to, visticamāk, aizkavēs.
Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas būvvaldes padome līdz septembrim atlikusi Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta izskatīšanu. Latvijas Okupācijas muzeja biedrība (LOMB) uzskata, ka projekta vērtēšanu ietekmējuši Latvijā pazīstamu arhitektu personiskie uzskati un centieni projektu apturēt. Savukārt projekta apturēšana var apdraudēt muzeja darbību.
Iepriekš 20 arhitektu grupa iebilda pret Gunāra Birkerta piedāvātās piebūves "Nākotnes nama" – būvniecību. Arhitekti uzskata, ka ēka ir atstājama kā modernisma arhitektūras piemineklis. "Nākotnes nama" projekts jau ir saskaņots ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Valsts projektā ieguldījusi vairāk nekā 400 tūkstošus eiro.
