Krājums ir muzeju aisberga lielākā un vairumam neredzamā daļa. Daudzi no mums skatījuši pastāvīgās ekspozīcijas Rakstniecības, Vēstures vai Kino muzejā, taču tur redzami vien daži procenti no visa, kas pieder muzejiem un faktiski – mums visiem, kā to labi noformulē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce.
„Mēs glabājam ne savu privāto īpašumu, bet visas sabiedrības kopīgo īpašumu. Un tā ir mūsu kopīgā rūpe, lai visas šīs vērtības tiktu uzglabātas atbilstoši tam, kā tas ir vajadzīgs,” Latvijas Radio raidījumā „Kultūras Rondo” uzsvēra LNMM direktore.
Uz Pulka ielu nākotnē pārcelsies gan LNMM, gan Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja un Rīgas Kino muzeja krājums.
Gatavojoties jauno krātuvju pamatakmens ielikšanai, kolekciju glabātāji šajās dienās vēra durvis medijiem.
„Šīs zāles gan ekskursijas vadīšanai nav parocīgas, jo īsti darbus apskatīt nevar,” pastaigā pa izstāžu zāles „Arsenāls” apmeklētājiem neredzamo daļu atzina LNMM glezniecības kolekcijas glabātāja Ilze Putniņa. Te lielā šaurībā glabājas daļa no muzeja krājuma. Nepiemērots mikroklimats – tie ir vārdi, kas raksturo visu uz Pulka ielu gaidošo krājumu pašreizējos apstākļus.
„Ārējais mitrums ietekmē [darbus] arī šeit. Audekls un koka apakšrāmis – tie ir dzīvi organismi. Mitrumā audekls atslābst, sausumā – saraujas. Tā veidojas krakelūri, nemaz nerunājot par iespiedumiem un krāsas īpatnībām,” mākslas darbiem radītos riskus apraksta eksperte.
19.gadsimtā celtajā muitas noliktavas ēkā glabājas muzeja krājuma daļa no 20.gadsimta otrās puses līdz mūsdienām – vairāk nekā 28 tūkstoši gleznu, grafiku, skulptūru. Vietas trūkums dara pāri gan pašiem darbiem, gan iespējām ar tiem kvalitatīvi strādāt pētniekiem.
Citā Rīgas vietā, pie Salu tilta, bijušajā arodskolā iemitinājies Nacionālā vēstures muzeja krājums. Tās ir pagaidu telpas, ko muzejam pielāgoja pēc postošā ugunsgrēka Rīgas pilī 2013.gada vasarā, kur miljons vienību lielais krājums atradās līdz tam. Likteņa ironija, ka tieši šī ugunsgrēka dēļ Vēstures muzeja krājums pašlaik glabājas relatīvi labākos apstākļos nekā citos muzejos, lai gan tāpat cieš no nepiemērota gaismas un mitruma režīma un mājas vibrācijas.
„Šīs kolekcijas ir ļoti dažādas,” nezinātājam grūti aptveramo muzeja krājuma saturu ieskicē muzeja direktora vietniece krājuma darbā Anita Meinarte. „Es noteikti gribētu uzsvērt arheoloģisko priekšmetu kolekcijas, jo Latvijas Nacionālais vēstures muzejs glabā ap 80% no visa tā, kas ir izrakts Latvijā. Mums ir ļoti liela un vērtīga tradicionālo apģērbu kolekcija – tautastērpi; ir Pieminekļu valdes fotonegatīvu kolekcija, kas dokumentē dzīvi Latvijā 20.-30.gados un ir tapusi ekspedīciju laikā. Ir ļoti lielas numismātisko priekšmetu kolekcijas – Latvijas nauda, kas ir bijusi apgrozībā no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām.
Tās ir kartes, pergamenti, baznīcu koka skulptūras, gleznas, grāmatas, tradicionālā keramika – tas ir unikāls krājums, kas sniedz pilnvērtīgu priekšstatu par Latvijas vēsturi.”
Rīgas Kino muzejs kā jaunākais, bet ne mazāk svarīgais muzeju četrotnes brālis ielēca topošo Pulka ielas krātuvju vilciena pēdējā vagonā. Un krājuma glabātājas Laimas Mincenofas stāstītais nerada jautājumus, kādēļ trīs nelielās istabiņas blakus Teātra muzejam Smiļģa ielā nav, maigi sakot, gluži piemērota vieta dāvinājumu veidotajam muzeja krājumam – filmu scenārijiem un fotogrāfijām, vēsturiskai kino tehnikai, leģendāriem plakātiem un scenogrāfijas skicēm.
„Visu laiku, kad ir lielie lieti, es ar bažām slēdzu vaļā un skatos, vai kaut kur kaut kas nav izpilējis,” viņa atzīst. „Krājums ir 130 tūkstoši vienību, un tas viss – 92 kvadrātmetros. Tie ir divi skaitļi, kas briesmīgi neskan kopā. (..) Piemēram, šī ir priekštelpa, nevis krājuma telpa, bet mums te arī stāv 35mm projektors, kādu praktiski vairs nekur neizmanto. Tas nāk kā dāvana no kino „Citadele”. (..) Mēs paši smejamies, ka vācam pēc izmēriem. Ja cilvēks piezvana un saka, ka viņam ir kāds lieks projektors, kamera vai cita sarežģītāka kino tehnika, pirmais, ko mēs jautājam – un cik tas ir liels?”
Uz jaunajām krātuvēm pārcelsies arī Rakstniecības un mūzikas muzejs, kas pašlaik tāpat mīt šaurās pagaidu telpās Tērbatas ielā. Jauno Muzeju krātuvju kompleksu Pulka ielā projektējis „Arhitektu birojs Krasts”, bet būvdarbus veiks „Re&Re”.
Plānotās būvdarbu izmaksas ir 20,5 miljoni eiro, un darbus plānots pabeigt 2018.gada pavasarī. Pēc tam gan paies vēl gads, kamēr daudzos simtus tūkstošu muzeju vērtību pārcels uz jaunajām mājām.
Taču, kā atzīst muzeju direktori, tas beidzot ļaus likt malā raizes par to, kur likt gadu gaitā sakrāto, un koncentrēties uz muzeja pamatdarbu.
