Raiņa kapi tika atklāti un ieguva savu nosaukumu 1929. gadā, kad šeit tika apglabāts mūsu ģeniālais literāts. Piecus gadus vēlāk pie dzejnieka kapa tika uzstādīts tēlnieka Kārļa Zemdegas veidots sarkana granīta piemineklis. 1943. gadā mūža miegā Rainim blakus tika guldīta arī dzīvesbiedre Aspazija.
Šobrīd dzejnieka piemiņu simbolizē gan nodrupusī kolonāde, gan arī netīrītā skulptūra.
Tēlnieks Gļebs Panteļejevs stāsta, ka Raiņa skulptūru būtu iespējams notīrīt bez lieliem finansiāliem ieguldījumiem, tāpat arī nomainīt atdusas vietas apmeklētāju soliņu, kas ir identisks kādreizējo sabiedriskā transporta pieturvietu soliņiem.
Lielākā problēma ir pieminekli ieskaujošā kolonāde un ansamblis no šūnakmens, kurš ir mitrumu uzsūcošs materiāls. Profesionālim uzreiz redzams, ka Raiņa un Aspazijas atdusas vieta ir apmeklētājiem bīstama un tai ir nepieciešama rekonstrukcija.
"Kapi paliek kapi. Nevajag īpaši spazmot arī par to, ka te viss nespīd, bet, protams, jābūt elementāram korektumam pret konstrukciju kā tādu. Lai aizaug, tas ka aizaug, tā nav problēma. Taču nav jābūt tā, ka te bīstami staigāt, jo te pensionārs var paklupt," saka Panteļejevs.
Pērn, Kārļa Zemdegas jubilejas gadā, Latvijas Televīzija veidoja viņam veltītu raidījumu, kurā tēlnieka darbu vidū tika izcelts arī Raiņa kapavietas ansamblis un tā bēdīgais stāvoklis.
Toreiz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas nodaļas galvenais inspektors Jānis Asaris tika lūgts sakārtot Raiņa un Aspazijas atdusas vietu līdz viņu jubilejas gada sākumam. Asaris apsolīja, taču kapavietas stāvoklis līdz šim tā arī nav uzlabojies.
Pieminekļi jātīra reizi divos gados, bet Raiņa un Aspazijas piemineklis, šķiet, nav tīrīts vairākus gadu desmitus.
Jānis Asaris apstiprina, ka atceras sarunu, kurā solījis rosināt ansambļa sakopšanu.
"Pēc šīs sarunas es mēģināju aktivizēt un sazvanījos ar kapsētu pārvaldi. Nu, diemžēl tā situācija ir tiešām tāda, un, kā jau minēju, laikam pašiem tas ir jādara," saka Jānis Asaris.
Lai iegūtu finansējumu Raiņa kapa ansambļa tehniskajai ekspertīzei un tehniskā restaurācijas projekta izstrādei, pērn Rīgas domes Mājokļu un vides departaments iesniedzis Valsts kultūrkapitāla fondam 2007.gadā izstrādātu projekta pieteikumu, kura tāme bija 4000 eiro.
Kultūras mantojuma nozares ekspertu komisija toreizējās priekšēdētājas Baibas Mūrnieces vadībā projektu atraidīja, paskaidrojot, ka pārējo pieteikumu kontekstā tas nav gana aktuāls.
"Man šķiet tas ļoti nepieņemami, ka mūsu valstī šādu svarīgu kultūras cilvēku atdusas vietas netiek koptas no valsts puses, ka tas slogs ir uzlikts vai nu uz kādām sabiedriskām organizācijām, kas ar to nodarbojas, vai nu arī uz pašvaldību," uzsver Kapsētu pārvaldes galvenais speciālists Gints Zēla. "Izmaksas ir ļoti lielas, un diemžēl pašvaldība nevar par saviem līdzekļiem visu uzturēt. Mūsuprāt valstij būtu jāpiedalās šajā procesā."
Piemineklis atrodas Raiņa kapu teritorijā, un par kapsētas teritorijā esošiem pieminekļiem atbild Rīgas pašvaldības pakļautībā esošā Kapsētu pārvalde. Izņēmums ir, ja aizgājējam ir piederīgie, kuri rūpējas par kapavietas vizuālo noformējumu.
Rainim un Aspazijai šādu piederīgo nav, tāpēc viņu atdusas vieta palikusi bez aprūpētāja. Vienīgā pamanāmā līdzcilvēku rūpības izpausme šīgada jubilāru atdusas vietā ir atjaunotā bērzu aleja, kura tapusi, pateicoties Rīgas domes Vides un mājokļu departamentam. Taču kā tiks uzlabota pārējā kapavieta? Dzenot pēdas nepildītiem solījumiem, saņēmām... jaunus solījumus.
"Man radās jauna doma - drīzumā notiks lielā Latvijas talka. 25.aprīlī. Ja neviens cits nevar saorganizēties, varbūt mēs - Pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvji ar kādu restauratoru līdzdalību varētu gandrīz vai ņemt un šo skulptūru mēģināt notīrīt," saka Asaris.
