Latvijā šobrīd ir aptuveni 5000 dažādu radošo profesiju pārstāvju, kuriem vienīgā valsts sniegtā sociālā garantija ir minimāla vecuma pensija. Ne slimības, ne maternitātes pabalsti viņiem nepienākas, jo radošo cilvēku ienākumus veido autoratlīdzība, nevis darba samaksa.
Piemēram, komponists Mārtiņš Brauns, kura veikums daudzu gadu garumā ticis novērtēts galvenokārt ar autoratlīdzībām, šobrīd var rēķināties tikai ar simt latu pensiju.
Sociālās iemaksas radošo jomu pārstāvji var veikt tikai tad, ja reģistrējas kā pašnodarbinātas personas. Tomēr savu ienākumu uzskaite un nodokļu pārrēķini neregulāri pelnošajiem radošajiem cilvēkiem var būt pārlieku sarežģīta birokrātiska nodarbe, kas atņem laiku jaunrades procesam.
Oktobra sākumā radošo nozaru pārstāvji lūdza Kultūras ministriju ar īpašu likumu garantēt radošo personu sociālās garantijas, kā piemēru rādot Igaunijas likumu.
Izveidoja darba grupu likumprojekta izstrādei. Taču tas vēl arvien nav tapis, jo Kultūras ministrija darba grupā neiekļāva juristu.
Mēs savu pienesumu, ciktāl spējām, izdarījām. Tālāk ir jānāk profesionāliem juristiem, kas spēj izstrādāt likumu un virzīt tālāk uz Saeimu. Tas ir Kultūras ministrijas darbs," norāda Latvijas profesionālo aktieru apvienības priekšsēdētājs Januss Johansons.
Tagad izveidota jauna darba grupa, kurā bez radošās inteliģences iekļauti arī ministriju pārstāvji.
„Tas man liek domāt, ka šī darba grupa varētu būt pietiekami profesionāla un spējīgāka, jo ir pārstāvji no tām nozarēm, ar ko šis likumprojekts būs saistīts," saka Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja Dace Bluķe.
Jaunais termiņš, līdz kuram jāizstrādā Radošo personu likumprojekts, ir 1. marts.
