Konkurence bija liela - pirmā Izcilības balva kultūrā saņēma 26 pieteikumus. Prasības: iegūti apbalvojumi profesionāli prestižos konkursos, veikums ar plašu starptautisku rezonansi, spodrinot Latvijas tēlu pasaulē literatūrā, teātrī, kino, vizuālajā mākslā, dejā, mūzikā un citās kultūras jomās.
Maza valsts var konkurēt pasaulē tieši ar izcilību, un kultūrā Latvijai tādu netrūkst, tā uzsver kultūras ministre Dace Melbārde.
Salīdzinot ar sportu, izcilību kultūrā izmērīt ir daudz grūtāk. Bet spēki, enerģija, laiks un pacietība, kas jāiegulda, lai kļūtu par izcilību kultūrā, prasa tikpat daudz. Mēs ceram, ka šī balva būs labs papildinājums nozaru balvām. Ar šo izcilības balvu mēs vēlamies akcentēt starptautisko novērtējumu, starptautiskos sasniegumus, kas var būt visdažādākie," norāda Dace Melbārde.
Pretendentus izvērtēja atjaunotā Nacionālā kultūras padome. Izvēle esot bijusi grūta, atzīst padomes pārstāve, kino producente Aija Bērziņa.
Cenšoties atbalstīt dažādu jomu sasniegumus, pirmā balva tikusi "Berlinālē" un citos festivālos godalgotās filmas "Mammu, es tevi mīlu" režisoram Jānim Nordam, prestižu arhitektūras festivālu laureātam - Žaņa Lipkes memoriālam un pašlaik starptautiski spožākajam Latvijas tenoram Aleksandram Antoņenko, kurš neslēpj - karjeras sākums bijis grūts un šāda atzinība nozīmē daudz.
"Klausoties šajās runās, atcerējos, [kā man savulaik teica]: "Tev šajā valstī nekas nespīd, tu neesi latvietis, tu esi ukrainis. Atceros savus pirmos soļus Latvijas Nacionālajā operā, kad man nedeva dziedāt. Atceros, kā nācu mājās, nokritu koridorā un skaļā balsī raudāju, jo vairāk neko nevarēju saprast. Ja cilvēkam saka, ka viņš ir cūka, viņš kādreiz sāks arī rukšķēt. Bet es to esmu izturējis. Tad, kad esmu sasniedzis to, ko esmu sasniedzis, atliek tikai noturēt to latiņu, tad pēkšņi nāk apbalvojumi viens aiz otra," teic dziedātājs.
Atzinība pašu mājās jau pēc starptautiskiem panākumiem arhitektūras forumos nākusi arī ebreju glābēja Žaņa Lipkes memoriālam, kuru veidojis uzņēmējs Māris Gailis ar komandu - arhitekti Zaigu Gaili, kolēģi Augustu Sukutu, mūziķi Jēkabu Nīmani, scenogrāfiem Reini Suhanovu un Viktoru Jansonu.
"Pēc muzeja atklāšanas redzam, ka beidzot ne tikai ārzemju tūristi nāk šurp. Pēkšņi parādās skolas, grupas, skolotāji. Latviešu sabiedrība pavērš skatu šajā virzienā, uz šo tematu - cilvēku glābējs," gandarījumu pauž Viktors Jansons.
Trešā izcilības balva šogad tikusi kinorežisoram Jānim Nordam. Tieši viņa filmas "Mammu, es tevi mīlu" panākumi Berlīnes kinofestivālā pirms diviem gadiem raisīja diskusijas par valsts atzinības trūkumu izciliem kultūras sasniegumiem.
"Man šķiet svarīgi, ka pēdējo divu gadu laikā Latvijā skatītājs var sākt runāt par jēdzienu "Latvijas kino". Tā nav sporādiska parādība, kas dažreiz izdodas, dažreiz nē, bet tas ir regulārs, sistemātisks pasākums. Varam sākt runāt par vairākām filmām gadā, par kaut kādu materiālu, kas latviešu valodā, latviešu tekstūrās, latviešu vidē notiek uz ekrāniem. Tas, manuprāt, ir svarīgākais," uzsver Jānis Nords.
Kā vēstīts, Izcilības balvas apmērs ir 7000 eiro, to plānots pasniegt ik gadu, ar laiku balvas apmēru palielinot.
Izcilības balva kultūrā tiks pasniegta īpašā ceremonijā 22.decembrī plkst. 19 Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā "Zirgu pasts", pasākums tiešraidē būs skatāms portālā lsm.lv.
