Sešdesmit divu gadu vecumā aiziešanai mūžībā un atdzimšanai jaunā veidolā gatavojas Mežaparka Lielā estrāde. Vēl Latvijas simtgadē kopkora dziedātāji kāps uz vecās skatuves dēļiem, bet paredzams, ka piecus gadus vēlāk līdzšinējās estrādes vietā sliesies jauna. “Sidraba birzs dziesmu kalnā” - arhitektu Pogas un Mailīšu pirms gandrīz desmit gadiem izlolotā ideja nu beidzot ieguvusi reālu virzību.
"Rīgas kultūras un atpūtas parkā ceļ estrādi plašiem masu sarīkojumiem. Uz estrādes varēs novietoties septiņtūkstoš dziedātāju liels koris," to 1954.gadā vēstīja kinožurnāls "Padomju Latvija".
"Pats parks ir izveidots pirms 115 gadiem. (..) Esmu dzirdējis, ka te bijis diezgan daudz dažādu aktivitāšu, tai skaitā motosacensības vēl pirms Pirmā pasaules kara.
Pēc [Otrā pasaules] kara pirmie dziesmu svētki vēl notika Esplanādē, bet pēc tam padomju vara pieņēma lēmumu, ka visās trīs Baltijas valstīs jābūvē šādas estrādes. Rīgā tā tika uzcelta 1955.gadā," estrādes vēsturi īsumā atgādina tagadējā apsaimniekotāja, pašvaldības uzņēmuma "Rīgas meži" vadītājs Aivars Tauriņš.
Padomju gados estrādi aprūpēja Kultūras ministrija, vēlāk – Rīgas pilsētas Kultūras pārvalde un kopš 90.gadiem – pašvaldības aģentūra "Mežaparks". Krīzes laikā to likvidēja, un Mežaparka Lielā estrāde līdz ar visu parku nonāca pašvaldības uzņēmuma "Rīgas meži" pārziņā.
- Pēc pieciem gadiem vecās estrādes vietā jauna?
- Mežaparka estrādē steidz padarīt nepaveikto
- Dziesmu svētku estrāde kā svētvieta
- Brikmanis: Laika pārbūvei ir ārkārtīgi maz
- Tribīņu konstrukciju nojauks un cels no jauna
- Ērģeļkoncerti – Mežaparka estrādes zīmols?
- Pārmaiņas gaidāmas visā parka infrastruktūrā
Estrāde piedzīvojusi vairākas rekonstrukcijas
"Sāksim ar "Rīgas mežu" ofisu, kas ir izvietots 3.stāvā. Tautsaimniecības sasniegumu izstādē šeit savulaik bija vieglā rūpniecība – "Daiļrade", Juglas manufaktūra… Un tagad šeit ir "Rīgas mežu" ofiss. Esam šeit jau septīto gadu," Tauriņš rāda telpas maz zināmajā tribīņu iekšpusē, kur var iekļūt no estrādes aizmugures.
Plašajās iekštelpās otrpus koristu podestiem tagad ir vieta birojiem un sanāksmēm, vienā sānā iekārtota izstāde "Iepazīsties – koks!".
"Mājai ir zināms slīpums, ko mēs ļoti labi varam redzēt otrajā stāvā. Tas ir saistīts ar to, kā dziedātāji te, virs mūsu galvām, izvietojas," rāda Tauriņš.
Savulaik LPSR tautsaimniecības sasniegumu izstādei radītajās telpās gaisma ieplūst caur divus stāvus augstiem logiem. No otrā stāva balkona vītņveida kāpnes ved lejup uz centrālo zāli, kur baltās sienas šodien sedz transparenti ar "Rīgas mežu" kartēm.
"Varam redzēt, ka šis tas šeit ir paslēpts ar šo transparentu, tās sienas nav gluži ideālā stāvoklī. Mājai tomēr ir 60 gadu, kaut kur viņa sēžas un plaisā, arī šī grīda, kas nemaz nav tik slikta, kaut kur ir saplaisājusi… Bet es domāju, ka kopumā šīs telpas joprojām ir pietiekoši cienījamā stāvoklī," vērtē "Rīgas mežu" vadītājs.
Šo gadu laikā estrāde piedzīvojusi vairākas rekonstrukcijas. Tomēr, ja viss ies kā plānots, pēc pieciem gadiem šīs ēkas vietā būs jau pavisam cita.
Steidz padarīt nepaveikto
"Igaunija un Latvija ir divas valstis, kurām vienā laikā līdzīgi ir attīstījusies dziesmu svētku tradīcija. Mēs pat šīs tradīcijas vērienīgumā un mākslinieciskajās kvalitātēs esam visjaudīgākie, bet mums šo unikālo pasaules brīnumu nav kur parādīt. Tas notiek absolūti nolaistā un nesakārtotā kultūras infrastruktūrā," pirms trim gadiem vēl Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītājas amatā sacīja tagadējā kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība).
Toreiz viņa pauda cerību, ka milzu ažiotāža ap svētku biļetēm ļaus izkustināt krīzes laikā iesaldēto Mežaparka estrādes pārbūves projektu.
Toreiz Rīgas pašvaldība lielu interesi neizrādīja. Pagājuši trīs gadi un situācija kardināli mainījusies.
"Mums šodien ir moments, kuru zināmā mērā var nosaukt par vēsturisku. Pateicoties ļoti veiksmīgai sadarbībai starp Rīgas pašvaldību, Kultūras ministriju un Finanšu ministriju, mums tiešām ir visas izredzes uz 2018.gadu jau daļēji pabeigt estrādes rekonstrukciju," marta sākumā paziņoja Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa").
Pēdējos mēnešos notikumi ap Mežaparka estrādi risinājušies strauji – dome saņēmusi zaļo gaismu 45 miljonu eiro aizņēmumam Valsts kasē un noslēgts būvprojekta izstrādes līgums ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem, kuru skiču projekts pirms deviņiem gadiem uzvarēja starptautiskā konkursā.
Dziesmu svētku estrāde kā svētvieta
"Tieši pie šī galda, kur mēs pašlaik atrodamies, tapa koncepcija," stāsta daudzu dziesmu svētku mākslinieks Ivars Mailītis. Viņi ar dēlu Austri ir Mežaparka "iedzimtie". Latvijas Radio ar viņiem tiekas viņu mājas verandā, kur savulaik kopā ar Juri Pogu dzima jaunās estrādes ideja.
"Novecojis tas projekts nav. Tas tomēr ir liela apjoma darbs, un ir labi, ja šie darbi paņem ilgāku laiku. Nav pat slikti, ja ir neliela pauze, kurā var atkāpties un ar jaunu skatu tam pieiet un pārvērtēt lietas. Tā kā kaut kas tiks pārvērtēts, kas varbūt vairāk attiecas uz telpu programmu un tamlīdzīgi. Lielās lietas paliks tādas, kā sākotnēji tika iecerēts," stāsta arhitekts Austris Mailītis.
Estrādes pārbūves projektam dots nosaukums "Sidraba birzs dziesmu kalnā". Koncepciju virzījusi doma, ka dziesmu svētki latviešiem ir svēts rituāls.
"Mums šķiet, ka dziesmu svētku estrāde un tā vieta ir tāda kā Latvijas svētvieta. Folklora un vēsture liecina, ka latviešiem svēta ir daba, un no šīs domas mēs attīstījām estrādes vizuālo tēlu – tas ir tāds kā abstrakts Latvijas dabas attēlojums.
Tribīne ir kā kalns, un tajā kalnā ir sidraba birzs, kas pasargā cilvēku," projekta ideju ieskicē Austris Mailītis.
Brikmanis: Laika pārbūvei ir ārkārtīgi maz
Estrādes pārbūvi veiks divās kārtās, jo visu līdz 2018.gadam vairs paspēt nevar. Pirmajā kārtā – līdz simtgadei – uzslies pagaidu tribīnes, lai estrādē varētu satilpt vairāk koristu, un līdz apmēram 30 000 vietu paplašinās skatītāju zonu.
"Interesanti, ka apmēram divas trešdaļas no laukuma paliks tādas, kā šobrīd – tas ir zemes uzbērums. Bet tajā galā, kur kalns ir augstāks, būs izbūvēta tāda kā ēka. Uz tās ēkas jumta būs tribīne, bet apakšā izvietosies sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi un izbraukuma tirgotāji. Tur būs arī ļoti lielas tualetes," atpakaļ estrādē stāsta "Rīgas mežu" vadītājs. Viņš cer, ka, palielinot estrādes kapacitāti, Rīga varēs kļūt par nopietnāku konkurenti Tallinai lielu starptautisku koncertu rīkošanā.
Estrādes pārbūves pirmās kārtas būvprojektam ir jābūt gatavam līdz nākamā gada 10.janvārim, tikai tad sāksies būvdarbu iepirkums. Un simtgades dziesmu svētkus simboliski ieskaus celtniecības process.
"Laika ir ārkārtīgi maz. Nežēlīgi maz.
Es visvairāk negribētu iegūt situāciju, ka ir 6.jūlijs, visiem koriem un aparatūrai un papildu elementiem jābūt uzstādītiem, bet būvnieki vēl ņemas…
Jo tas zemes pārstumdīšanas apjoms ir nopietns," secina Uģis Brikmanis, 2018.gada dziesmu svētku noslēguma koncerta režisors. Lai gan būvdarbi ieviesīs korekcijas arī viņa darbā un māc bažas par īsajiem termiņiem, par estrādes pārbūvi Brikmanis saka: "Nu, tad beidzot."
"Būtību jau tas nemainīs – tā kā tā sanāks kopā 13 tūkstoši dziedātāju, vismaz 12 tūkstoši dejotāju un pusotrs tūkstotis pūtēju, un viss notiks. Lai tas notiktu plūstoši, labi un sniegtu cilvēku dvēselēm to, pēc kā viņi ilgojas – pēc tā vārdos nepasakāmā –, tur ir tā sarauktā piere. Bažas ir par to, vai tajā brīdī, kad dziedātājiem būs jānāk virsū, nebūs „noparkota” celtniecības tehnika, jo tai citur nebūs kur likties…" atzīst režisors.
Tribīņu konstrukciju nojauks un cels no jauna
Pirms būvprojekta izstrādes konkrētu pārbūves budžetu ir grūti nosaukt, bet dome Valsts kasē plāno aizņemties 45 miljonus eiro – gandrīz tikpat, cik no Eiropas fondiem plāno atvēlēt deju svētkiem svarīgā Daugavas stadiona un tā apkārtnes rekonstrukcijai.
Lielākās vizuālās pārmaiņas Mežaparka estrāde piedzīvos pēc 2018.gada, kad līdz dziesmu svētku 150.gadadienai pašreizējo tribīņu konstrukciju pilnībā nojauks un no nulles cels jaunu.
"Šobrīd reālākais un racionālākais variants izskatās pilnīgas esošās ēkas nojaukšanas un jaunas būvēšanas variants. Apsvērumi ir gan izmaksas, gan jaunās būves pēc iespējas labāka funkcionalitāte," arhitekts Austris Mailītis stāsta, kādēļ izvēlēts tieši šāds risinājums, nevis esošās ēkas pārbūve.
Plānots, ka jaunajās kora tribīnēs būs par pieciem tūkstošiem vairāk vietu, ļaujot droši uz estrādes atrasties 11 000 koristu. Tiks atrisināts arī šobrīd kritiskais uzejas un noejas ceļu trūkums caur tribīņu iekšpusi, līdzīgi kā tas ir sporta stadionu tribīnēs.
Ērģeļkoncerti – Mežaparka estrādes zīmols?
Grandiozs un šķietami pārdrošs plāns ar jauno estrādi saistās režisoram Uģim Brikmanim un scenogrāfam Ivaram Mailītim, kurš savā darbnīcā strādā pie gadiem lolota sapņa – jaunajā Mežaparka estrādē iebūvēt ērģeles. Īstas, pastāvīgas, kā brīvdabas baznīcā.
Zināms, ka pārvietojamu ērģeļu balsis skanēs jau 2018.gada dziesmu svētkos bet Uģis Brikmanis sapņo, ka tālākā nākotnē ērģeļkoncerti varētu kļūt par Mežaparka estrādes zīmolu.
"Īstas stabuļu ērģeles, kas varētu skanēt katru dienu īsos koncertos un sestdienās, svētdienās – garākos, kas ieviestu pilnīgi citu garīgo kvalitāti. (..)
Visi tie, kas nedzied, varētu saziedot pa stabulei, un to mehāniku jau Latvijas valsts vai Rīgas pilsēta atrastu… Tāda ir tā sapņu vīzija, pie kuras vienkārši ir jādomā," viņš stāsta. Šādas lielizmēra brīvdabas ērģeles ir sastopamas vēl dažviet pasaulē. Vienas no lielākajām jau simt gadu skan Balboa parkā Sandjego, Kalifornijā. Tām ir 4518 stabules.
Pārmaiņas gaidāmas visā parka infrastruktūrā
Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija līdzi nesīs arī pārmaiņas visa parka infrastruktūrā, kur viens no sarežģītākajiem jautājumiem jau ilgstoši ir atpūtnieku un autotransporta plūsmu nodalīšana.
"Viens no risinājumiem ir – mēs gribam papildu ceļu, pa kuru varētu nokļūt Mežaparkā lielu pasākumu laikā. No Viestura prospekta ir paredzēts 400 metru garš atzars, kas īstenībā varētu būt tāda transporta artērija.
Mēs domājam arī par to, ka nākotnē šeit neizbēgami būtu vajadzīgs kāds iekšējais Mežaparka transports," iespējamos risinājumus iezīmē "Rīgas mežu" vadītājs Aivars Tauriņš.
Tāpat ir jautājums, kā pēc rekonstrukcijas mainīsies Mežaparka estrādes funkcijas un vai "Rīgas meži" kā pašvaldības mežu, dārzu un parku uzraugs joprojām būs labākais variants arī estrādes apsaimniekošanai. "Rīgas mežu" vadītājs uzskata, ka uzņēmums ar pienākumiem tiek galā labi un ir gatavs to turpināt. Redzējumi par to gan atšķiras.
"Ja Rīgas pilsēta redz to vīziju tā, ka tur ir jāuztur kārtībā daba, teritorija aiz aizslēgtiem vārtiem, ka tur ir miers un klusums un tikai reizi gadā atveras šie vārti, tad "Rīgas meži", manuprāt, ir ideāls apsaimniekotājs. Tur ir tāda tīrība, tāds klusums un miers, kāds nav pat Meža kapos," savu nostāju diplomātiski formulē režisors Uģis Brikmanis.
Taisnības labad jāpiebilst, ka vismaz viena iemesla dēļ jaunās estrādes vārti nākotnē noteikti vērsies biežāk nekā reizi gadā – pārbūvētajā estrādē plānots iekārtot pastāvīgu dziesmu svētku ekspozīciju, kas pašreizējo pāris fotogrāfiju vietā vizuāli un skaniski aizraujošā veidā iepazīstinās tūristus ar Latvijas Dziesmu un deju svētku tradīciju arī svētku starplaikā.
Līdz tam gan vēl vismaz septiņi gadi. Tagad galvenais izaicinājums būs apsteigt laiku un panākt, ka Latvijas simtgadē dziedātājiem un skatītājiem estrādē nebūs jāsēž pamīšus ar būvtehniku.
