Nepilnu nedēļu pēc raidījuma par „Latvijas Koncertu” un vairāku mūziķu ne visai gludajām attiecībām divi no raidījuma varoņiem – komponists un sitaminstrumentālists Rihards Zaļupe un čellists Ēriks Kiršfelds – savās pastkastītēs saņēma ierakstītu vēstuli no „Latvijas Koncertiem” par „nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu”.
Abi mūziķi tiek vainoti faktoloģisku kļūdu publiskošanā par sadarbību ar „Latvijas Koncertiem” un tiek pieprasīts šīs ziņas atsaukt, pretējā gadījumā pieļaujot vērsties tiesā. Pārējie intervētie mūziķi – Egils Upatnieks, Egīls Šēfers un Mārcis Kūlis – šādas vēstules nav saņēmuši.
„Šādas vēstules šādā formā, protams, nav patīkami saņemt, bet par to jau nav jautājums,” saka Ēriks Kiršfelds, kuram „Latvijas Koncerti” lūdz atsaukt iepriekš teikto, ka viņam ar „Latvijas Koncertiem” šogad koncertu nav. Vēstulē norādīts, ka koncertorganizācijai sadarbībā ar Kiršfeldu plānoti divi koncerti šā gada septembrī un novembrī, līdz ar to izplatītā informācija nav patiesa. Mūziķis uzsver – reālu, parakstītu līgumu par koncertiem viņam pašlaik nav, tādēļ arī viņš neredz pamatu teikto atsaukt.
„Pirmkārt, citāts ir izrauts no konteksta, jo iepriekš es saku: „Mums kvartetam šogad laikam nav neviena koncerta, kā solistam man ir viens koncerts.” Jā, tā es tajā brīdī zināju. Saņemot šo vēstuli, es uzzināju par šo otru koncertu, tiešām tāds ir plānots. Bet, ņemot vērā pēdējā laika pieredzi… Man nav piedāvāts neviens līgums. Ir tikai sarunu veidā teikts, ka man būšot koncerti. (..) Tas ir fakts, jā, sarunas ir. Līgums piedāvāts nav,” norāda Kiršfelds.
Vēstulē Kiršfeldam “Latvijas Koncerti” pārmet arī neobjektivitāti komentāros par konkursu norisi un komisijas darbu. Kiršfelds bija paudis viedokli, ka komisija faktiski ir vienpersoniska, kamēr “Latvijas Koncerti” uzsver, ka konkursa komisijā ir deviņi cilvēki un organizācijas vadītājs lemšanā pat nepiedalās.
Kiršfelds no teiktā atkāpties nevēlas, jo viņa pieredzē esot gadījumi, kad neformāla vienošanās par koncertiem tiekot panākta ārpus oficiālā konkursa. To viņš paudis arī savā atbildē “Latvijas Koncertiem”.
“Es aicināju vēstules autoru atcerēties vairākas sarunas “Latvijas Koncertu” vadītāja birojā. Šīs sarunas, protams, netika ne ierakstītas, ne protokolētas, un tās arī uzskatu par grūti pierādāmām. Bet visām manis pieminētajām sarunām bija liecinieki. Dažām, bet ne visām, tie bija tikai “Latvijas Koncertu” darbinieki. Katrā gadījumā pie vajadzības cerēšu uz šo cilvēku atmiņu un godīgumu,” saka mūziķis.
“Latvijas Koncertu” valdes loceklis Guntars Ķirsis sākumā mūziķiem izsūtītās vēstules telefoniski plašāk komentēt atsakās, bet dienas gaitā domas maina un tomēr rod iespēju paust savu nostāju klātienē.
„Ja mūziķis apgalvo, ka viņš kopš 2008.gada nesadarbojas ar „Latvijas Koncertiem”, bet tajā pašā laikā ir saņēmis tūkstošiem eiro honorāru pa šo laiku un piedalījies vairākos desmitos koncertu, tad es domāju, ka tā ir patiesība, ko mēs arī vēlamies, lai tas izskan,” uzsver Ķirsis.
Ķirša teiktais attiecas uz Riharda Zaļupes izteikumiem raidījumā „Īstenības izteiksme” un „Pa ceļam ar klasiku”. Latvijas Radio jāpiekrīt, ka Zaļupe pēc 2008.gada ir sadarbojies ar “Latvijas Koncertiem", jo viņa vārds figurē vairāku "Latvijas Koncertu" rīkotu pasākumu afišās arī pēc tam.
Pats mūziķis „Latvijas Koncertu” aprēķinus par sadarbību kopš tā laika pagaidām nevēlas plašāk komentēt, pirms nav saņēmis detalizētāku informāciju no „Latvijas Koncertiem”.
„Es šādu vēstuli esmu saņēmis, es ar to esmu iepazinies un esmu aizsūtījis e-pastu „Latvijas Koncertiem”, lai viņi man atsūta visus manus parakstītos līgumus kopš 2008.gada. Pašlaik konsultējos ar speciālistiem un, līdzko es šo dokumentāciju būšu ieguvis, es varēšu situāciju komentēt tālāk,” - tā Zaļupe. (Informācijas labojums lasāms raksta beigās).
Runājot par iespējamām pārmaiņām sadarbībā ar “Latvijas Koncertiem”, čellists Ēriks Kiršfelds saka: gribētos atvērtāku dialogu un optimālāku kamermūzikas organizēšanu Latvijā, kas ļautu vismaz daļai kamermūziķu par savu darbu saņemt pastāvīgu samaksu, neskrienot pa trim, četrām darbavietām.
Guntars Ķirsis piekrīt, ka kamermūzikai un mūziķu atalgojumam kopumā finansējums ilgstoši bijis nepietiekams, bet norāda – „Latvijas Koncertu” pārziņā esošais valsts atbalsts specifiski kamermūzikas žanram – šogad 140 tūkstoši eiro – ir tikai neliela daļa no kopējā finansējuma. Tādēļ pārmetumiem par monopolu neesot pamata.
„Šobrīd ļoti daudz līdzekļu ir [koncertzālēm] Liepājā, Cēsīs, Rēzeknē, kur tiek novirzīts valsts finansējums, kur arī tiek nodrošināti kamermūzikas projekti. Ne jau tikai „Latvijas Koncerti” ar kamermūziku nodarbojas,” skaidro Ķirsis.
Pēc Ķirša teiktā, „Latvijas Koncerti” gadā rīko ap 400 koncertu un slēdz vairākus tūkstošus līgumu, tādēļ viņu izbrīnot, kāpēc tiek izcelta tikai sliktā sadarbības pieredze. Savukārt uz jautājumu, vai „Latvijas Koncerti” līdz ar daļas mūziķu vidū jūtamo viļņošanos par koncertorganizācijas darbu ir ko gatavi mainīt dialogā ar mūziķiem, Ķirsis atbild, ka dialogu apgrūtina nepatiesību izplatīšana.
Visticamāk, diskusijas par mūziķu attiecībām ar „Latvijas Koncertiem” tuvākajā laikā publiskajā telpā varētu izskanēt arī plašāk, un tam turpinās sekot līdzi arī Latvijas Radio.
29.03.2016. raksts papildināts ar Riharda Zaļupes informācijas atsaukumu:
Par informācijas atsaukšanu
Vēlētos atsaukt un precizēt informāciju par manu sadarbību (Noslēgtajiem līgumiem) ar Latvijas Koncertiem kopš 2008. gada, kas izskanēja 2016. gada 11. marta raidījumā "Īstenības izteiksme 15 minūtēs".
Man ir bijusi sadarbība ar VSIA Latvijas Koncertiem kopš 2008. gada.
Atvainojos VSIA Latvijas Koncertiem par neprecīzo informāciju un sagādātajām neērtībām.
Ar cieņu,
Rihards Zaļupe.
