Cirka žanrs pasaulē ir piedzīvojis attīstību, un tas no izklaides industrijas pāriet uz mākslas un kultūras baudījumu, kas ir tuvs teātra izrādei, izmantojot arī tradicionālā cirka tehnikas, raidījumā uzsvēra Vilsone.
Domājot par Rīgas cirka nākotni, tam jābūt izglītojošam, kurā varētu iesaistīties publika, īpaši bērni, kuri apgūtu dažādus cirka paņēmienus. Tā bērni kvalitatīvi pavadītu savu brīvo laiku un pilnveidotu savas mākslinieciskās prasmes. Vēl cirkā varētu attīstīt dažādus pietuvinātos žanrus – dejas izrādes, mūzikas koncertus un džeza mūzikas priekšnesumus, raidījumā norādīja KM pārstāve.
Šādu praksi savos priekšnesumos ieviesis laikmetīgais cirks, kurā netiek izmantoti dzīvnieki. Tā ir jauna mākslas forma, kas radusies 70.gados Francijā. Šī cirka mākslinieki priekšnesumu veido kā stāstu, kas balstās uz vienotu režiju.
„Publikas pārsteigšana tiek izmantota, lai pasniegtu stāstu, nevis tikai lai publika uzgavilētu,” raidījumā "Krustpunktā" atzina laikmetīgā cirka „Re Rīga” mākslinieciskais direktors Mārtiņš Ķibers. Tāpat laikmetīgais cirks piedāvā dažādas meistarklases sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju.
Arī Ķibers atbalsta izglītības sistēmas ieviešanu cirka mākslā. Viņš Latvijas Radio raidījumā skaidroja, ka Igaunijā ir laikmetīgā cirka skola, Somijā ir 40 cirka skolas, bet Zviedrijā var iegūt augstāko cirka skolas izglītību. Laikmetīgajā cirka mākslas skolā attīsta dejas un aktieru mākslu, tāpēc laikmetīgo cirku var uzskatīt par jaunu mākslas žanru. Arī Latvijā ir interešu izglītības studijas, kurā darbojas jaunieši. Šādas studijas ir Daugavpilī, Salaspilī, arī pie paša Rīgas cirka.
Ķibers gan norādīja - ja Zemkopības ministrija aizliegs dzīvnieku izmantošanu cirkā, tad „tradicionālais cirks jutīsies izģērbts un būs nedaudz nebaudāms.”
Jau pagājušā gada sākumā KM Rīgas cirka līdzšinējai direktorei Lolitai Lipinskai lūdza sagatavot stratēģiju, kā nākotnē cirkā neizmantot savvaļas dzīvniekus, kā attīstīt seno cirka ēku un kā to efektīvi izmantot. Tā kā Lipinskai nebija vīzijas, kā cirkam turpināt strādāt, neizmantojot savvaļas dzīvniekus priekšnesumos, ministrija nolēma līgumu ar viņu nepagarināt un meklēt jauno vadītāju atklātā konkursā.
Ziņots, ka Kultūras ministrija atbalsta Zemkopības ministrijas virzītos likuma grozījumus, kas aizliegtu savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā. 32 pasaules valstis jau ir spērušas soli šajā virzienā. Šīs likuma izmaiņas gan neattiektos uz mājdzīvniekiem.
