Otrdien Saeimas apakškomisijas sēdē piedalījās vairāk nekā 40 cilvēku. Ap apaļo galdu bija sasēdušies gan mūziķi, gan raidorganizāciju vadītāji, gan atbildīgo valsts iestāžu pārstāvji.
Lai arī vēlme veicināt Latvijas mūziku vieno gan radio pārstāvjus, gan pašus mūziķus, piespiest to atskaņot ar likumu neesot pareizais risinājums. „Mēs esam par Latvijā ražotu mūziku. Lielākā daļa no šeit klātesošajām radio stacijām arī šo mūziku atskaņo, bet kvalitātes un konkurētspējas jautājums ir ārkārtīgi svarīgs,” tā izteicās „Star FM” pārstāve Baiba Zūzena, „Mēs paši atceramies neseno Eirovīzijas vakaru, kurā no visas mūzikas tikai ļoti neliela daļa bija tāda, kuru varētu saukt par kvalitatīvu.”
Šādas likuma izmaiņas būšot iejaukšanās privātajā biznesā. Klausītāji vēlas dzirdēt sev pazīstamu mūziku, tāpēc izmaiņas mūzikas repertuārā mainīs arī reitingus, visdrīzāk, uz leju. Bet no reitingiem ir atkarīgi reklāmas ieņēmumi.
Mūsu aicinājums ir neuzlikt šī jautājuma risināšanu kārtējo reizi uz uzņēmēju pleciem,” teica Zūzena. Raidstacijas var būt dalībnieks Latvijas mūzikas attīstībā, bet viņiem par to nav jārūpējas vienīgajiem.
Radio staciju pārstāvji izrēķinājuši, ka, visu laiku atskaņojot mūziku, dienā viņiem būtu jānospēlē 150 latviešu dziesmas. Tas, ka nav ko spēlēt, ir mīts, komisijas sēdē norādīja mūzikas žurnālists Jānis Žilde.
Mūziķi arī atgādināja, ka Eirovīzija nebūt nav Latvijas mūzikas spogulis.
Šobrīd ir reģistrētas 180 000 Latvijā radītas fonogrammas. Tas skaitlis ir ļoti iespaidīgs. Un es neticu, ka no šiem 180 tūkstošiem katra radio stacija nevar atrast sev piemērotu, saviem kvalitātes kritērijiem atbilstošu mūziku, ko atskaņot,” uzskata likuma izmaiņu rosinātāju - Latvijas Mūzikas industrijas attīstības biedrības - pārstāve Agnese Cimuška.
Viņa norādīja, ka šobrīd Latvijas radio stacijās desmitā daļa atskaņotās mūzikas nāk no Latvijas. Turklāt jāņem vērā, ka šo skaitli veido arī, piemēram Latvijas Radio 2, kas atskaņo tikai vietējo mūziku. Cimuška arī pastāstīja, ka raidstacijas nevarot paskaidrot, kas ir tie kvalitātes kritēriji, ko Latvijas mūzika nesasniedzot.
Tomēr ir nepatīkami, ka šajā jautājumā radio stacijas un mūziķi nostādīti pretējās ierakuma pusēs, tā uzskata dziedātājs Kārlis Kazāks. „Es esmu šeit, lai atbalstītu kopējo viedokli, ka mēs šobrīd prasām kvotas. Bet mans personīgais viedoklis ir, ka tam ir jānotiek citādāk. Nav jānopretstata mūziķi medijiem.” Kazāks domā, ka, ja viņš būtu radio stacijas pārstāvis, uz piespiešanu reaģētu tikpat noliedzoši. Vairāki deputāti gan uzsvēra, ka raidstacijas nav tikai bizness. Gan mūziķi, gan radio kā mediji veido Latvijas kultūras telpu.
Tāpēc runas par brīvo tirgu īpaši sadusmoja Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputāti Ingunu Rībenu („Vienotība”). „Es saprotu, ka nauda ir Dievs, tas ir vienīgais dievs. Bet mēs tomēr lielu lietu šodien paceļam. Tā ir attieksme pret mūsu valsti. Vai mums ir vajadzīga nacionāla valsts?” retoriska bija Rībena.
Apakškomisija nobalsoja, ka tālāka jautājuma risināšana jāuzņemas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. Kvotu procenti un jauno noteikumu ieviešanas termiņi, visdrīzāk, vēl mainīsies. Pagaidām iecerēts, ka pārejas periods ar 20 % kvotu sāksies šā gada oktobrī.
