Vasarnīcu Majoros Rainis iegādājās 1926. gada rudenī. Šeit viņš pavadīja trīs vasaras, rakstīja savas pēdējās lugas un 1929.gada septembrī aizgāja mūžībā.
Jau 1949.gadā te tika iekārtots pirmais Raiņa memoriālais muzejs. Pēdējo remontu 120 gadu vecā plāno dēlīšu vasaras māja pieredzējusi pagājušā gadsimta 60.gados. Tādēļ pašlaik Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros notiek vērienīgi atjaunošanas darbi un līdz nākamā gada maijam muzejs apmeklētājiem ir slēgts.
Raiņa un Aspazijas vasarnīcai blakus esošo kaimiņu māju pievienoja pārbūves laikā 20.gadsimta 60.gadu beigās. Lai nebojātu abu māju autentiskās fasādes, pēc rekonstrukcijas muzeja ieeja atradīsies šajā savienojuma vietā.
Restaurācija tiek veikta no logiem līdz mājas pamatiem. No sienām un grīdām ar fēnu tiek noņemts vecais krāsojums un mainīts jumta segums. Logu stūros atjaunos agrākās sarkanās vitrāžas, bet fasāde atgūs autentisko – zili pelēko – toni.
Pamatīgākās izmaiņas vārda tiešākajā nozīmē skārušas vasarnīcas pamatus: tos pārmūrē, visu ēku pa fragmentiem paceļot augstāk. Sapuvušās koka vainagsijas varēts demontēt ar rokām vien. To aizvietošanai ir īpaši piemeklēti veci, veseli koki.
Vasaras vidū Rainis un Aspazija visvairāk uzturējās mūra ziemas mājiņas otrajā stāvā, bet vasarnīcu izīrēja vasarniekiem. Ziemas mājai tiks atjaunoti autentiskie logi un nomainīts jumta segums.
Stāvas koka kāpnes ved uz ziemas mājiņas augšstāvu. Aspazijas istaba ir lielāka un saulaina. Remonta ietvaros šīs telpas atbrīvo no vecajiem krāsas slāņiem uz grīdas, durvīm un sienām, ko vēlāk nomainīs laikam atbilstošas tapetes un krāsojums. Pēc atjaunošanas te būs Raiņa un Aspazijas memoriālās istabiņas.
Raiņa darba kabinets ir pavisam pieticīgs.
Rainis lielās telpās rakstījis nelabprāt, bet mazā labāk varējis koncentrēties. Istaba viņam bijusi nakšņošanai, bet, ja gribējies vairāk plašuma, gājis dārzā vai uz jūru.
Memoriālās telpas saglabās Raiņa vasarnīcas otrajā stāvā un ziemas mājas otrajā stāvā, kurās rakstnieki arī uzturējās. Iekārtojumā izmantos autentiskās Raiņa laika mēbeles – vienkāršos, baltos krēsliņus un galdiņus, kas raksturīgi tā laika Jūrmalas vasarnīcām.
Vasarnīcas pirmajā stāvā tiks veidota Rainim un Aspazijai veltīta ekspozīcija, savukārt kaimiņu ēkā tiks iekārtotas zāles izstādēm un sarīkojumiem un administrācijas telpas.
Nozīmīgākā telpa Raiņa vasarnīcā ir tā sauktā aukstā veranda – Raiņa darbistaba. Šeit viņš pārcēlās uz rudens pusi, kad Aspazija jau atgriezās Baznīcas ielā Rīgā, bet pats rakstnieks pēc iespējas ilgāk gribēja palikt Jūrmalā. Tieši šajā verandā Rainis 1929.gada 12.septembrī aizgāja viņsaulē.
Visās telpās jaunos tapešu slāņus līmēs virsū esošajiem, šādi saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu. Arī verandas gaišzilo krāsojumu atjaunos, autentiskos krāsas slāņus nenoņemot pilnībā, bet pieslīpējot un tad pārkrāsojot.
Vasarnīcas pirmajā stāvā tiks atjaunots sākotnējais plānojums ar piecām nelielām istabām, radot iespaidu par tipisku koka vasarnīcu. Šeit atradīsies Rainim un Aspazijai veltīta ekspozīcija.
Neparasts atklājums – restaurācijas laikā būvnieki vasarnīcā atseguši durvis no verandas uz kāpņutelpu, kas, visticamāk, 60.gadu pārbūvē aizdarītas ar vecajiem fasādes dēļiem. Atklājies sākotnējais fasādes krāsojums ar interesantu zīmējumu. Šis zilpelēkais tonis arī atgriezīsies fasādes krāsojumā.
