Baznīcas ielas 30.numurs atgādina vienu no daudziem koka namiem Rīgā, kurus laiks nav saudzējis. Par šī nama saistību ar diviem dižiem latviešu rakstniekiem liecina vien logos ieliktie plakāti. Līdz 2016.gada maijam muzejs ir slēgts rekonstrukcijai.
Rīgas dzīvoklis bija Raiņa un Aspazijas pamata dzīvesvieta viņu mūža nogalē – abi dzejnieki šeit mita no 1926.gada, Rainis – līdz savai nāvei 1929.gadā, Aspazija – līdz 1933.gadam.
Uz dzīvokli Baznīcas ielā Rainis un Aspazija pārvācās 1926. gada 15.septembrī, kad Rainis dienasgrāmatā raksta: “Krāmējos. Sāp galva. Nav vietas grāmatām.”
Uz Raiņa un Aspazijas dzīvokli jākāpj pa koka kāpnēm. Atsaucoties uz senlaicīgo zvanu, dzīvoklī sagaidīja Aspazija, mājkalpotāja Anniņa vai reizēm pats Rainis.
Viesistabas autentisko interjeru izdevies noskaidrot no dokumentālajiem materiāliem. Tajos var redzēt gan vienkāršo iekārtojumu, gan mēbeles, gan Raini un Aspaziju spēlējam klavieres un šķirstot grāmatas. Lielākā daļa no viesistabas priekšmetiem, tostarp mākslas darbi, ir saglabāti un tiks atjaunoti.
Raiņa un Aspazijas dzīvokļa iekārtojums bijis vienkāršs. Mazajā dzīvoklī atradusies viesistaba, ēdamistaba, divi nelieli darba kabineti un virtuvīte. Vannasistabas dzīvoklī nemaz nav bijis.
Lai arī pēc dzīvokļa pārdošanas 1933.gadā te saimniekojuši daudzi citi un katrs pēc savas nepieciešamības veicis izmaiņas, par laimi, ir saglabātas podiņu krāsnis un daudz nav skarti griestu dekoratīvie rotājumi. Tāpat saglabājies daudz memoriālo priekšmetu un mēbeļu, kas tiks restaurētas un no 2016.gada pavasara būs skatāmas apmeklētājiem.
Ēdamistaba dzīvoklī savieno pārējās telpas. Kreisajā pusē atrodas neliela virtuves telpa, tad durvis uz viesistabu, bet pa labi – ieeja Raiņa kabinetā. Telpas pašā labajā malā pie logiem atrodas durvis uz Aspazijas istabu. Arī ēdamistabā bijis askētisks iekārtojums – ēdamgalds, plauktiņš traukiem un bufete.
Raiņa darbistabā pēc rekonstrukcijas vienkāršos koka plauktos atgriezīsies abu rakstnieku bibliotēka – 6000 grāmatu un 2000 žurnālu. Kabinetā starp logiem stāvējis Raiņa rakstāmgalds, malā – vienkārša kušetīte, kur rakstnieks gulējis, un pie sienas ievilkts telefons: tā Rainim bija nozīmīga komfortablas dzīves sastāvdaļa.
Aspazijas istaba atrodas ēkas galā ar saulainu skatu uz iekšpagalmu un ir divreiz mazāka par Raiņa kabinetu. Par tās iekārtojumu diemžēl dokumentālas liecības tik pat kā nav saglabājušās.
Ne vien dzīvoklim, bet visai ēkai jau sen nepieciešams remonts. 2015.gada vasarā te beidzot sāks rosīties būvnieki.
Muzeja telpas pašlaik ir tukšas un sagatavotas remontam. Mājā jau veikta balstošo siju un to stāvokļa izpēte. Pagaidām sevišķas problēmas nav noteiktas, bet vairāk atklās būvniecība.
Attēlā redzams pats nesenākais restauratoru atklājums. Tapešu zīmējumu pēc fotogrāfijām ir viegli atšifrēt, bet, lai noteiktu to autentisko krāsu, dažādos laika posmos restauratori krietni nopūlējušies, meklējot Raiņa “tapešu slānīti”.
Arī pagalma māja, kurā agrāk dzīvojuši īrnieki, ir kritiskā stāvoklī. Lai saglabātu unikālo Rīgas koka arhitektūru, ielas un pagalma mājas nesavienos. Senāk zaļais un krāšņais pagalms tiks sakopts, un skats, ko abi rakstnieki redzējuši pa logu, turpmāk paliks neskarts.
Skats no vārtrūmes uz Baznīcas ielas iekšpagalmu, pa kreisi – ieeja ielas mājā. Pēc renovācijas muzejs būs ne vien Raiņa un Aspazijas memoriālajā dzīvoklī, bet visā ielas mājā un pagalma ēkā. Te būs telpas digitālajai ekspozīcijai, sarīkojumiem un zinātniskajam darbam, turklāt beidzotpiemērotas telpas būs arī pašiem muzeja darbiniekiem.
