Altāris, kancele, ērģeļu prospekts, svēto skulptūras – lielākais un nenoliedzami greznākais Kurzemes baroka ansamblis, ko 18.gadsimta sākumā darināja meistars Nikolauss Sēfrenss, joprojām gaida iespēju atgriezties Lestenes baznīcā. Tā atdzimst soli pa solim, galvenokārt par ziedotāju līdzekļiem. Kā atgādinājums šai misijai ir arī Latvijas Bankas nule kā izdotā kolekcijas monēta „Kurzemes baroks”.
Iespaidīgajā Lestenes baznīcas koka altārī savijušies zili, balti un zelta motīvi. Par tā mērogu liecina fakts, ka Rundāles pils staļļos, kur glabājas izglābtie kokgriezumi, no grīdas līdz griestiem ietilpst vien altāra vidusdaļa. Bībeles tēlu skulptūras, ziedu un lapu vijumus ar neticamu virtuozitāti pirms trīssimt gadiem veidojis koktēlnieks Nikolauss Sēfrenss. Ārēji askētiskās Lestenes baznīcas greznais koka interjers uzskatāms par izcilāko Kurzemes baroka meistardarbu. Vēsajās Rundāles pils staļļu telpās tas pacietīgi gaida savu atdzimšanu.
„Lestenes baznīca pieredzēja ārkārtīgu pazemojumu. Sašauta, izdemolēta, pēc tam pārvērsta par graudu kalti… Bet tā tomēr izdzīvoja. Kaut mēs šeit esam tikai fragmentu vidū, šie fragmenti mirdz un jebkuram ļauj iztēloties, kā tas būtu, kad to atjaunotu,” stāsta Rundāles pils direktors Imants Lancmanis. Viņš ar domubiedriem sešdesmitajos gados no Lestenes baznīcas izglāba to, kas bija palicis no kara izpostītā un izlaupītā dievnama interjera. Lielās skulptūras no saciršanas malkā pasargāja mākslinieks Jurģis Skulme, noslēpjot tās Mākslas akadēmijā. Saglābt izdevās apmēram 80% interjera. Sākumā to glabāja Tukuma muzejā, laika gaitā pārveda uz Rundāli. Tagad tas pamazām sācis atgriezties baznīcā.
„Lestenes baznīca atdzimst. Atdzimst interjers, atdzimst arhitektūra kā tāda, un baznīcā jau stāv viens restaurēts priekšmets, kas līdz šim atradās šajā [staļļa] stūrī –bijušais biktssols. Tas ir kā tāds pirmais objekts, kas mums rāda, ka tas ir iespējams,” priecājas Imants Lancmanis.
Dzirciema bērnu internātskolas meistaru restaurētais biktssols baznīcā papildinājis iepriekš Rīgas Amatniecības vidusskolas meistaru pēc fotogrāfijām atjaunotos solus. Pārējais interjers pagaidām vēl ir Rundālē.
„Varbūt daļai no jums liksies – cik daudz šeit trūkst, cik tas viss ir ārkārtīgi bojāts! Bet tas viss ir izdarāms. Izdarāms ar lielu darbu, kura pamatā jābūt sabiedrības apziņai. Lestenes baznīcas atjaunošana nedrīkst būt tikai Lestenes draudzes vai Lestenes baznīcas atjaunošanas fonda jautājums. Tai jābūt visas tautas lietai, un es ceru, ka tā tas būs,” ir pārliecināts Lancmanis.
Lestenes baznīcas atjaunošanai pirms trim gadiem tapa nodomu protokols starp fondu, Kultūras ministriju, Tukuma novada domi un Rundāles pils muzeju. Baznīcas kompleksam atdzimt galvenokārt palīdz ziedotāju un pašvaldības līdzekļi. Šogad restaurācijas darbus papildinājis par valsts naudu atjaunotais baznīcas vidusjoms, iemūrēti altāra pamati. Taču ļoti daudz darba vēl priekšā, atzīst Lestenes baznīcas atjaunošanas fonda vadītāja Sabīne Branta. Kamēr vēl jādarbojas ar kaļķi un javu, interjeru pilnībā pārvest nevarēs:
„Pirmkārt, ir jāatjauno baznīcas sānu jomi, jāuzbūvē ērģeļu balkons, kura mums vispār nav. Pēc tam jābūvē arī pašas ērģeles. (..) Tie ir tādi lielākie tā saucamie „slapjie” darbi. Kad tie ir pabeigti, tad droši varēsim uz turieni arī altāri vest.”
Vispirms gan daudz cietušie kokgriezumi nonāks Rīgas Amatniecības vidusskolas meistaru rokās, kuri kopš 90.gadu beigām palīdzējuši atjaunot vairāk nekā 30 baznīcu interjerus. Mākslas zinātnieks un Lestenes baznīcas atjaunošanas fonda padomes loceklis Ojārs Spārītis ar Amatniecības skolu sadarbojas jau sen un par darbu kvalitāti nešaubās.
„Montāža, trūkstošo detaļu, ornamentu izgriešana, skulptūru darināšana pēc fotogrāfijām – tas būs tas darbiņš, kas tuvākajos gados aizņems mūsu enerģiju. (..) Tie, protams, ir vairāki gadi. Negribu būvēt pārāk optimistiskas prognozes, bet, ja šodien ir 2014.gads, iespējams, Latvijas simtgade varētu piedzīvot atjaunotu Lesteni?” spriež Spārītis.
Vai tas izdosies, lielā mērā būs atkarīgs no ziedotāju aktivitātes, pašvaldības un arī valsts atbalsta. Kā norāda Kultūras ministrijā, nākamā gada valsts budžets pašlaik ir tapšanas stadijā un tas, vai arī nākamgad Lestenei tiks valsts nauda, atkarīgs no Saeimas deputātiem. Vēl potenciāls finansējuma avots varot būt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pieminekļu glābšanas programma, ja Lestenes draudze vērsīsies inspekcijā ar šādu priekšlikumu.
