Vairākas no šīm skolām, piemēram, Horeogrāfijas vidusskola, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola un citas vēlas saglabāt savu pašreizējo statusu. Kā Latvijas Radio stāsta kultūras ministre Dace Melbārde, turpinās tikšanās ar skolu pārstāvjiem un norit darbs pie likumu labojumiem.
"Lai veicinātu izcilību kultūrizglītībā, ir plānots izveidot vairākus kompetenču centrus. Ir plānoti divi kompetenču centri Rīgā un četri reģionos, kā arī mēs zinām un atbalstām to, ka divas pašvaldības profesionālās kultūrizglītības skolas pretendēs uz kompetenču centra statusa iegūšanu. Tas, kas ir jāsaprot - profesionālo kompetenču centra skolas statusu skolas iegūst, pašas piesakoties," uzsver Dace Melbārde.
Rīgā būs divi profesionālās izglītības kompetences centri. Viens no tiem būs pašreizējā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, kuru līdz šī gada 1.septembrim plānots izveidot par Dizaina profesionālās izglītības kompetences centru. 2016.gadā Rīgā kā starpnozaru izglītības iestādi paredzēts izveidot Nacionālo mākslas vidusskolu, kurā kā atsevišķas administratīvas vienības pastāvētu Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskola un Rīgas Doma kora skola.
"Kultūras ministrija ir tikusies ar savām skolām, noskaidrojusi, kuras skolas vēlas [parkartoties] un kuras skolas vēlas turpināt palikt kā nacionālas nozīmes. Atbilstoši sarunām ar skolām šobrīd turpina gatavot tālāk dokumentus, lai mūsu skolas uz šo statusu varētu pieteikties un vienlaicīgi lai varētu pretendēt uz Eiropas fondu finansējumu, kas ir plānots tieši profesionālo kompetenču centriem," norāda kultūras ministre Dace Melbārde.
Kā vēstīts, saskaņā ar kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija" ir paredzēts ieguldīt ERAF finansējumu 20 miljonu eiro apmērā no Izglītības un zinātnes ministrijas administrētā Eiropas Savienības struktūrfondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu.
