28.aprīlī publiskajā diskusijā vīziju prezentēja fonds "Mākslai vajag telpu", bet Rīgas mērs Nils Ušakovs gan atzina, ka reāla rekonstrukcija varētu sākties tikai 2018.gadā, piesaistot arī Eiropas līdzfinansējumu. Taču diskusijas dalībnieki apsprieda arī iespēju, kādas patlaban publiski nepieejamas gleznas izvietot RTU ēkā jau nākamgad, netraucējot augstskolas rektorāta darbībai.
Fonda vadītājs Jānis Zuzāns, taujāts par to, vai šī projekta mērķi nesakrīt ar Laikmetīgās mākslas muzeja fonda ieceri Skanstes apkaimē, norādīja, ka projekti ir viens otru papildinoši: "Tas, kas notiek Skanstes ielā, tas ir apsveicami, mēs esam ar abām rokām par un nekad neesam to nolieguši, bet viņu mērķis, man šķiet, ir pēdējie divdesmit, divdesmit pieci gadi un šodiena. Mēs vairāk runājam par to, kas ir pēc kara, par to, ko mēs neesam redzējuši un neredzam vēl joprojām. Pēckaram, šiem piecdesmit, ja rēķina līdz šodienai, pat septiņdesmit gadiem, ir vajadzīga sava atsevišķa, valsts organizēta muzeja iestāde, jo Eiropas prakse rāda, ka galveno fondu un mākslas turētāji ir valsts. Privātie var darīt, kā viņi vēlas - viņi var attīstīt savus muzejus, viņi var veidot savas kolekcijas, viņi var veidot savu izstāžu politiku, bet tas neatņem valstij pienākumus rūpēties par sabiedrības izglītošanu vizuālajā mākslā. Lai to darītu, ir vajadzīgs šis muzejs."
Diskusijā par RTU ēkas pārbūvi par Latvijas Pēckara un mūsdienu mākslas muzeju piedalījās Rīgas domes vadība, Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvji, fonda "Mākslai vajag telpu" dibinātāji, mākslinieki, mākslas kritiķi un mecenāti, arhitekti un citi radošās inteliģences pārstāvji, Rīgas pilsētas galvenais arhitekts un mediju pārstāvji.
Sarunā arhitekte Zaiga Gaile sniedza ieskatu par ēkas piemērotību muzejam un prezentēja arhitektūras studentes Maijas Putniņas-Gailes diplomdarbu kā vienu no priekšlikumiem ēkas rekonstrukcijai. Zaiga Gaile uzsvēra, ka RTU ēka kā lieliska staļinisma arhitektūras zīme atrodas Vecrīgas centrālajā daļā ar skatu uz Daugavu un vēsturiski veido saikni starp viduslaiku un mūsdienu arhitektūru. Ēkas novietojums, tehniskie parametri un platība atbilst mākslas muzeja prasībām.
Mākslas zinātniece Andra Treija uzsvēra, ka papildu muzeja telpas ļauj veidot apmaiņas projektus ar citiem pasaules muzejiem un attīstīt starptautisku tīklu, kurā Rīga var būt būtisks posms. Anda Treija arī prezentēja vēstuli par iespējamo universitātes ēkas rekonstrukciju par muzeju, ko atbalsta ne tikai mākslinieki, bet arī politiķi, juristi, dakteri un citu profesiju pārstāvji, to parakstījuši jau vairāk kā 200 Latvijā zināmu cilvēku.
Māksliniece Džemma Skulme diskusijā stāstīja, ka telpu trūkums mākslas darbu ekspozīcijām ir bijis aktuāls visos laikos, bet pat kara gados ir rasti risinājumi, tāpēc tehniskas vai finansiālas grūtības nevar būt arguments. Neskatoties uz apstākļiem, mākslinieki ir radījuši izcilu mākslu, kura tagad veido milzu uzkrājumu, kā arī turpina papildināties, bet nav vietas, kur to eksponēt un apskatīt. Augstvērtīga māksla ikvienā sabiedrībā ir savas unikalitātes demonstrācija, kas ceļ gan pilsētas, gan valsts, gan visas tautas pašlepnumu. "Šāds muzejs būs Rīgas prestižs un lepnums," norādīja Džemma Skulme.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs apliecināja, ka vispirms nepieciešams panākt vienošanās ar RTU par to, uz kurieni tiek pārvietots rektorāts. Pēc tam Rīgas dome savā īpašumā esošo ēku Kaļķu ielā 1 labprāt atvēlētu mākslas muzejam. Dome apņemas ieguldīt līdzekļus, lai ēku savestu kārtībā un šajā projektā labprāt sadarbotos ar Kultūras ministriju. "Šis varētu būt veiksmīgs sadarbības modelis, kad ēkā, kura pieder pašvaldībai, ciešā sadarbībā Kultūras ministriju tiek nodrošināts kvalitatīvs saturs," teica Nils Ušakovs.
Diskusijā klātesošie vienojās, ka sākotnēji ēku var apgūt ar dažādiem mākslas pilotprojektiem, atspoguļojot aktuālos māksliniekus.
