"Upe ir labs simbols dzīves plūdums... Gauju var saukt arī par Latvijas likteņupi, jo tā sākas un beidzas Latvijā, un vietējie Vecpiebalgā vēl joprojām strīdas, kura mājas pagalmā ir Gaujas izteka," stāsta Gundars Rēders.
Filmas veidotāji atsaucas uz vienu no pirmajām latviešu skaņu dokumentālajām filmām „Gauja", kas uzņemta (1934.gadā), metot laipu uz mūsdienām pēc astoņdesmit gadiem un meklējot kopīgo un atšķirīgo Gaujas krastos.
„Vienu brīdi rodas sajūta – tie cilvēki vēl joprojām ir Gaujas krastos, fragmentos, kur savienoti abi kadri... tie nav nekādi spoki viņi ir it kā līdzās... mistiska," atklāj Rēders.
Šī ir režisora Mārtiņa Grauda versija, filma ir poētiska, mazliet noslēpumaina... to dod arī Raimonda Tigula mūzika.
Aicinot iekāpt jūs laika straumē dokumentālajā īsfilmā "Gauja. Divreiz vienā upē", piektdien, 22.novembrī, LTV1 pulksten 19.25.