Salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu gan Latvija joprojām iepaliek. Igaunijā pašmāju kino tirgus daļa pērn bija 10,5%, bet Lietuvā – pat 19,5%. Nacionālā kino centra (NKC) eksperte Kristīne Matīsa augošo interesi par latviešu kino skaidro ar to, ka pērn krietni audzis šeit uzņemto filmu skaits.
„Lielākais prieks par 2016.gadu ir tas, ka tās divas latviešu filmas, kas ietilpst [skatītāko filmu] Top 10, ir ļoti atšķirīgas," norāda Kristīne Matīsa. "Tātad ne tikai Andreja Ēķa „Svingeri”, kuriem jau bija paredzams skatītāju pieprasījums, bet arī Viestura Kairiša „Melānijas hronika”, kas ir paspējusi sapulcināt daudz lielāku skatītāju skaitu. „Melānijas hronika” ir ceturtajā vietā, „Svingeri” – 10.vietā. Tas nozīmē, ka latviešu kino skatītājs, pirmkārt, ir saņēmis diezgan plašu kino spektru ar „Melānijas hroniku” vienā galā un „Svingeriem” otrā, un tas ir labs rādītājs nozarei, ka šīs filmas ir spējušas konkurēt par skatītāju uzmanību ar lielajiem kino, kas nāk kā buldozers pāri okeānam ar visām savām reklāmas kampaņām."
Latvijas filmas portālā filmas.lv
2016. gada garumā Nacionālā Kino centra administrētais portāls filmas.lv apmeklēts 171 000 reižu un fiksēti 825 000 lapu skatījumi. Arī portālā vislielāko uzmanību izpelnās spēlfilmas, un skatītāko filmu piecniekā ir filmas, kas publiskajā telpā dažādos laikos aktualizētas par godu to autoru jubilejām vai tematiskās izlasēs – „Sprīdītis" (1985, Gunārs Piesis), „Vilkaču mantiniece" (1990, Gunārs Cilinskis), „Rudens rozes"(2004, Jānis Streičs) un divas filmas no Ziemassvētku izlases – Vara Braslas „Ziemassvētku jampadracis" (1993) un LKA maģistres Lienes Lindes studiju darbs, asprātīgā spēles īsfilma „Četri mielasti” (2012).
Portālā filmas.lv 2016. gada jūnijā tika veikta sistēmas uzlabošana, kas ļauj veikt precīzu datu uzskaiti un apstrādi, tāpēc tagad ir saskaitāms, ka kopš 1. jūnija veikti 20 000 filmu skatījumi jeb noskatītas vidēji 22 stundas dienā. Ziemassvētku un Jaungada nedēļā vidējais noskatīto filmu stundu skaits dienas laikā palielinājās līdz pat 72 stundām.
Latvijas filmas citur
2016. gada laikā īpaši attīstījies Latvijas filmu izplatīšanas darbs reģionos ārpus lielajām pilsētām – Latvijas Kinematogrāfistu savienības projekts „Kino visiem un visur Latvijā” 139 vietās 367 seansos pulcinājis 15 532 skatītājus, savukārt apvienība „Kino punkts” 206 vietās nodrošinājusi 709 seansus 45 785 skatītājiem. Tikmēr paši filmu producenti arvien vairāk pievēršas filmu izvietošanai dažādās maksas vai bezmaksas platformās internetā.
2016. gadā Latvijas kinoteātros kopējais skatītāju skaits ir 2 516 259, no tiem Latvijas filmas apmeklējuši 185 782. Tātad apmeklētāju skaita ziņā Latvijas filmu tirgus daļa ir 7,38 %, un šo rādītāju Latvijas filmām izdevies dubultot salīdzinājumā ar 2015. gadu, kad tirgus daļā bija tikai 3,81%.
Šim faktam ir arī gluži objektīvs izskaidrojums – 2015. gadā kinoteātru repertuārā nonāca tikai trīs Latvijā uzņemtas pilnmetrāžas spēlfilmas, kamēr 2016. gadā – septiņas. No tām apmeklētāju skaita ziņā veiksmīgākās ir divas filmas, kas iekļuvušas gada skatītāko filmu desmitniekā, kopējā konkurencē ar filmām no Eiropas un ASV. Pirmā no tām ir studijas "Mistrus Media" un režisora Viestura Kairiša "Melānijas hronika" (75 160 skatītāji, 4. vieta topā), otrā – studijas "Platforma Filma" un režisora Andreja Ēķa spēlfilma "Svingeri" (50 111 skatītājs, 10. vieta topā). Trešā Latvijas spēlfilma ar lielāko auditoriju ir studijas "Tasse Film" un režisora Renāra Vimbas debija "Es esmu šeit" (26 409 skatītāji).
