Eiropa šodien

Eiropas Savienība meklē risinājumus Kremļa propagandas problēmai

Eiropa šodien

Moldova sola turpināt politisko kursu, palikt uzticīga asociācijas līgumam ar ES

Kinokritiķe: filmas "Tonijs Erdmanis" spēks ir precīzajā 21.gadsimta intonācijā

Kinokritiķe: Filmas «Tonijs Erdmanis» spēks ir precīzajā 21.gadsimta intonācijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Kino kritiķu slavētās vācu režisores Mārenas Ādes spēlfilmai „Tonijs Erdmanis”, kura tikko kļuvusi par šā gada Eiropas Parlamenta „Lux” kino balvas laureāti, ceļš uz slavas virsotnēm, visticamāk, tikai sākas. Kinokritiķe Daira Āboliņa ir pārliecināta, ka filmas spēks ir 21.gadsimta intonācijā.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Martina Šulca pasniegtā "Lux" balva, ko balsojumā nosaka parlamenta deputāti, „Tonijam Erdmanim” nav pirmā – pirms mēneša filma saņēma kinokritiķu federācijas FIPRESCI apbalvojumu Kannu kinofestivālā, kur ne viens vien tai prognozēja arī Zelta palmas zaru. Tā izvirzīta arī Eiropas Kinoakadēmijai un ASV „Oskariem”.

Saņemot balvu, filmas režisore Mārena Āde pauda gandarījumu, ka var sevi saukt par Eiropas kinorežisori.

„Priecājos dzīvot tādā pasaules daļā, kas ciena mākslu un tās brīvību neatkarīgi no tās tūlītējā pienesuma ekonomikai.

Šī balva mums ir liels gods. Mēs ļoti priecājāmies jau par pašu nomināciju, jo tas nozīmē, ka mūsu filma tika tulkota visās 24 Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās. Filmas veidotājam tā ir lielākā dāvana, ko var iedomāties – ka tava filma aiziet pasaulē!” pēc balvas saņemšanas Eiropas Parlamentā Strasbūrā sacīja Āde.

Ironiskā vācu, austriešu un rumāņu kopražojuma filma „Tonijs Erdmanis” stāsta par tēva un viņa pieaugušās meitas sarežģīto attiecību ceļu mūsdienu korporatīvajā kultūrā un apbur ar precīzu balansu starp traģiskajiem un komiskajiem toņiem mūsu dzīvē. Režisore, kura ir arī filmas scenārija autore, atzīst, ka "Tonija Erdmaņa" lielā popularitāte viņu pārsteigusi: „Man likās, ka ģimenes attiecības katrā kultūrā ir mazliet citādākas. Bet es centos filmā ielikt tādu kā „universālu sirdi”. Un, rādot šo tēva un meitas cīņu par ciešākām attiecībām laikam tas ir izdevies,” spriež Āde.

Kinokritiķe Daira Āboliņa ir pārliecināta, ka LUX balva „Tonijam Erdmanim” nebūs pēdējā.

Viņasprāt, filmas spēks ir 21.gadsimta intonācijā un režisores talantā notvert mūslaiku neirozes, darbaholisma, pašironijas un postmodernisma pilno pasauli un pārvērst to cilvēciskā un katram saprotamā valodā.

 „Kādā no brīžiem jums liksies – ak šausmas, ka tikai tas nav par mani! Un saprotiet, nav nekā grūtāka kino pasaulē kā fiksēt tagadnes sajūtu. Tieši sajūtu, to godīgo attieksmi pret šo laikmetu, kas ir tāds saplosīts, fragmentārs, nervozs, pārguris, vīlies ideālos un tajā pašā laikā augstprātīgs. Un vienlaikus naivs un ideālistisks. Manuprāt, režisore Mārena Āde, kura līdz šim nebija pasaulei zināma, šobrīd ir Eiropas spēcīgākā kino autore, jo tas ir autorkino šī vārda vislabākajā nozīmē,” uzskata kinokritiķe.

Filma „Tonijs Erdmanis” bieži tiek saukta par komēdiju, tomēr tā nav komēdija klasiskā Holivudas izpratnē, piebilst Āboliņa. Šajā traģikomiskajā un vietumis ļoti smeldzīgajā stāstā ir jāsmejas, lai nebūtu jāraud.

Jau ziņots, ka Eiropas Parlamenta LUX kino balvai bija nominēta arī Francijas, Tunisijas, Beļģijas un Apvienoto Arābu Emirātu sadarbībā tapusī drāma “Atverot acis” un Francijas un Šveices kopdarbs, animācijas filma “Mana dzīve kā ķirbjagalvai”. Eiropas Parlaments apmaksā visu trīs finālā tikušo filmu tulkošanu un subtitrēšanu visās ES oficiālajās valodās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti