Berlīnes 64.kinofestivālā vērtējumam nodotas arī divas Latvijas animācijas filmas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Ceturtdien sākas viens no nozīmīgākajiem gada kino notikumiem - Berlīnes 64.kinofestivāls. Latvija tajā būs pārstāvēta ar divām animācijas filmām - „Sārtulis” un „Vāsa”, ko izrādīs festivāla programmā „Generation K Plus”. Abas filmas tapušas studijā „Animācijas brigāde”, kuras veikumi jau daudzus gadus Berlīnē ir augstu novērtēti. Tieši „Animācijas brigāde” 1995.gadā saņēma Latvijai līdz šim nozīmīgāko festivāla balvu „Kristāla lāci” par Nila Skapāna filmu „Lidojam”.

Jāni Cimermani un Māri Putniņu, gardi smejošus, Latvijas Radio sastop studijā, kur notiek viņu režisētās spēlfilmas „Džimlai Rūdi Rallallā!” ieskaņošana. Viņi paņēmuši mazu kafijas pauzīti. „Mēs ar Jāni pusotra gada strādājam bez jebkāda atalgojuma, kā jau normāli latvieši. Darbs ir jāpadara,” saka Māris Putniņš.

Spēlfilmas „Džimlai Rūdi Rallallā!” pirmizrāde plānota 5.martā. Darba vēl ir ļoti daudz, tādēļ režisoru tandēms uz Berlīnes kinofestivālu nedosies. Tomēr viņi ir ļoti gandarīti, ka festivāla programmā šogad iekļautas pat divas viņu pārstāvētās studijas „Animācijas brigāde” filmas.

„Animācijas brigādes” veikumi Berlīnē jau daudzus gadus ir ļoti labi ievēroti, izvirzīti balvām un vairākkārt arī godalgoti.

Jānis Cimermanis domā, ka izskaidrojums ir pavisam elementārs: „Mūsu studija nedzenas pēc kaut kādas modes. Mēs kā sākām strādāt leļļu tehnikā un ar rokām, tā mēs turpinām to darīt joprojām. Šajā unikālajā veidā tā īsti nopietni šobrīd strādā vispār tikai divas studijas pasaulē, mēs un „Aardman”. Tā kā mēs esam retums uz kopējā fona.”

Šogad Berlīnē izrādīs divus studijas veikumus -  Daces Rīdūzes filmu „Sārtulis”, kas veidota pēc šī gada jubilāres Margaritas Stārastes darba motīviem, kā arī Jāņa Cimermaņa filmu „Vāsa”.

„Vāsa” ir slavens zviedru 17.gadsimta karakuģis, kas savulaik nogrimis, bet izcelts no dzelmes un tagad apskatāms muzejā. Filmas veidotāji kuģi iesaistījuši jautros piedzīvojumos un nogremdējuši pa otram lāgam. „Es nezinu, ko zviedri teiks par šo filmu. Es ļoti ceru, ka viņi iesniegs kādu protestu. Tā būtu laba reklāma,” saka Māris Putniņš.

Kā allaž „Animācijas brigādes” filmas, arī „Vāsa” izceļas ar ļoti oriģinālu skaņu pasauli, kurā cilvēki un zvēri sazinās dažādās nosacītās valodās. Šīs valodas jau daudzus gadus ieskaņo Jānis un Laila Kirmuška, Pēteris Šogolovs un citi meistarīgi aktieri. „Mēs pasakām, par ko īsti būtu jārunā, un viņi lieto to valodu, kādu mēs prasām. Teiksim, zviedru - lūdzu, spāņu - bez šaubām, japāņu un ķīniešu - nav problēmu!” stāsta Cimermanis.

Arī filmā „Vāsa” aktieri ļoti plaši izpaudušies, interpretējot ne tikai dažādu tautu mēles, bet arī Zviedrijas žurku un kaķu valodu.

Filma „Vāsa” ir otrā sērija „Animācijas brigādes” filmu ciklā, kas veltīts Eiropas Savienībai (ES). Plānots, ka ciklā būs 28 filmas, katra par savu ES valsti. Šobrīd jau topot filma par Itāliju, kurā „Animācijas brigāde” iztaisnos Pizas torni. „Jā, katrā valstī mēs izdarīsim ko ļoti paliekošu. Anglijā mēs varētu kaut ko izdarīt ar Taueru vai Lielo Benu, Čehijā - ar Kārļa tiltu un tā tālāk,” atklāj Putniņš.

No abiem kungiem atšķirīgs ir režisores Daces Rīdūzes rokraksts - viņa Berlīnes festivālā šogad pārstāvēta ar filmu „Sārtulis”. Māris Putniņš to raksturo kā sasodīti jauku filmiņu: „Atšķirībā no mums ar Jāni, kas taisa piedauzīgas un bezkaunīgas filmas, viņa vienmēr taisa ļoti mīļas un labestīgas. Es tā nevaru. Tad man jāgaida vecuma marasms, otrā bērnība, tuvu tam jau ir...”

Kamēr Berlīnē izrādīs viņu filmas „Sārtulis” un „Vāsa”, Māris Putniņš un Jānis Cimermanis tepat Latvijā turpinās strādāt pie abu pirmās kopīgās spēlfilmas „Džimlai Rūdi Rallallā!”.

Mums pašiem patīk. Kritiķi droši vien lamāsies. Lai viņi iet bekot. Mums ar Jāni tieši tā liekas pareizi,” saka animācijas filmu veidotāji.

Arī skatītāju ļoti gaidītās spēlfilmas „Džimlai Rūdi Rallallā!” pirmizrāde plānota 15.martā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti