Šī gada festivāla vadmotīvs ir Lielais Augšdaugavas musturdeķis, kura darināšanu 2011. gadā uzsāka Naujenes novadpētniecības muzejs ar mērķi izveidot lielāko musturdeķi Latvijā, iesaistīt tā veidošanā pēc iespējas vairāk dalībnieku un iekļūt Ginesa rekordu grāmatā. Pašlaik ap 70 metrus garajā audeklā savus musturus iezīmējuši vairāk nekā 2300 cilvēki no visas Latvijas. Musturdeķis kļūst lielāks un tā darināšanā joprojām ir iespēja iesaistīties, saka idejas iniciatori, kuri vēlas šo musturdeķi simboliski pārstiept pāri likteņupei Daugavai.
Adījumi, tamborējumi, pat mezglojumi izmēros 10x10cm vai 20x20 centimetri pamazām saaužas vienā lielā deķī. Tas ir tautas veidots musturdeķis, saka gan tā veidotāji gan iniciatori, Naujenes novadpētniecības muzeja darbinieki un tā vadītāja Evita Kusiņa -Koļesņikova.
„Šī musturdeķa gatavošanā var iesaistīties ikkatrs (..) Cilvēki ir diezgan atsaucīgi. Viņi gan ada, gan tamborē. Te ir arī austi gabaliņi,” saka Kusiņa – Koļesņikova.
Naujenes muzejs ar šo musturdeķi pretendē gan uz Ginesa grāmatu, gan uz sajūtas īstenošanu. Tauta var ko tādu veikt, saka viena no šīs idejas atbalstītājām - Daugavpils novada Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne.
„Tas ir ļoti apvienojošs (..) Viens pēc otra cilvēki ļoti daudz sūta pa pastu šīs zīmes. Sanāk kopābūšanas sajūta (..) Tā ir tā cilvēku vienošana,” saka Mukāne.
Maijs Daugavpils novada Daugavas lokos tradicionāli rit Augšdaugavas festivāla noskaņās un šogad tieši šim musturdeķim un musturiem, zīmēm, ir tajā atvēlēta galvenā loma, saka Ināra Mukāne.
Jāņem līdzi savi adītie, tamborētie vai austie gabaliņi musturdeķa papildināšanai, saka Augšdaugavas festivāla rīkotāji. Šogad vēl musturdeķis pāri Daugavai netikšot pārstiepts, bet nākotnē noteikti - tas ir dažu gadu un cilvēku atsaucības varā.
