Sākot ar Sarkandaugavas stacijas pārbrauktuvi līdz pat Mangaļu stacijai ik diennakti kursē arī kravas vilcieni, kas rada lielu troksni un pat vibrācijas dzīvokļos.
Iedzīvotāji tāpat vērsušies Veselības inspekcijā, jo esošais troksnis krietni pārsniedz pieļaujamo skaļuma normu. Tas savukārt var negatīvi atsaukties uz iedzīvotāju veselību.
„Patiešām ļoti traucē,” atzīst Viestura prospekta iedzīvotāja Jekaterina.
„Patiesībā pat gulēt nav iespējams. Mēs dzīvojam tieši šeit, un mums ir pakešu logi, bet vasarā arī tad, kad ir karsts, tos atstāt vaļā nav iespējams. Logus turam ciet, bet troksnis tik un tā traucē. Man ir mazs bērns, un troksnis ļoti traucē,” viņa saka.
Arī pensionāre Raisa norāda uz skaļo troksni un pat tā radītām vibrācijām iedzīvotāju dzīvokļos. „Un kā vēl! Protams! Nav iespējams normāli gulēt. Bet ko var darīt? Varbūt kaut ko tur uzbērt, lai nebūtu skaņas. No trokšņa pat dzīvoklī sienas trīc. Visiem ir grūti,” stāsta Raisa.
„Par Viestura prospektu mēs esam saņēmuši septiņus iesniegumus šobrīd, bet viņi pakāpeniski vēl turpina nākt,” norāda Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības kontroles nodaļas vadītāja Ilona Drišļuka.
Izmērot skaņas decibelus atsevišķos dzīvokļos, secināts, ka trokšņa līmeņa norma tiek pārsniegta divas reizes, un tas var atsaukties arī uz iedzīvotāju veselību. „Var pasliktināties dzirde, citam var būt vienkārši slikta pašsajūta, var būt paātrināta sirdsdarbība. Kā katrs uz to reaģē! Problemātiski ir tas, ka gan šī vilcienu kustība, gan automašīnas ir arī naktī. Cits cilvēks, piemēram, pamostas, pēc tam viņam ir grūtības iemigt un ir apgrūtinātas darbaspējas,” saka Drišļuka.
Tāpēc Veselības inspekcija aicinājusi problēmu risināt arī Rīgas domei un atbildīgajai ministrijai. „Tajos augšējos stāvos nekādi pasākumi, nekas tur nepalīdzēs! Nekādas trokšņu sienas tur nepalīdzēs,” saka Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Māris Riekstiņš.
Viņš stāsta, ka daudzstāvu māju augšējos stāvos troksnis būtu dzirdams arī tad, ja izbūvētu aizsargsienu, un tāpēc kritizē Rīgas domi par ideju šajā rajonā būvēt daudzdzīvokļu namus. Kā varētu risināt problēmu, par to domāt uzticēts „Latvijas dzelzceļam” (LDz).
„Mēs kā valsts iestāde šo viedokli esam pieprasījuši līdz 17.augustam,” saka Riekstiņš. „Bet es esmu daudzus gadus arī dzelzceļā nostrādājis.
Es neceru ne uz kādiem būtiski jauniem priekšlikumiem. Kā es Jums jau rādīju kartē, tur pat investējot, nezinu, miljonu, uzbūvējot kilometru garu trokšņu aizsargsienu, nebūs panākts vēlamais efekts,” pesimistisks ir Riekstiņš.
Iespējams, ka dzelzceļa sliedes varētu periodiski ieeļļot, bet tas esot īslaicīgs pasākums. Savukārt nomainīt ritošo sastāvu esot pārāk dārgi.
