Lielzemnieki, kas piedalījās raidījumā, atzina, ka likumprojekts tomēr vērtējams atzinīgi un tas risina līdzšinējo situāciju ar spekulatīviem darījumiem lauksaimniecībā, kā arī zemju pārdošanu ārzemniekiem.
„Iedomājamies situāciju, ka tas ir ierakums, kur vienā pusē atrodas ražotājs un otrā pusē – „dīvāna zemnieks”. Jautājums ir par to, kā radīt neērtus apstākļus „dīvāna zemniekam”, kas ir diezgan parazitāra būtne lauksaimniecībā - ne viņš īsti ražo, ne nes valstij pienesumu. Pa to laiku ražojošais sitas kā pliks pa nātrēm, veido valstī kopproduktu. Šis likumprojekts stimulē pozitīvās lietas,” uzsvēra lielzemnieks Juris Cīrulis, vienlaikus atzīstot, ka grozījumi nav interesanti lielzemniekiem, jo tie jau ir nostabilizējušies.
Arī jaunais zemnieks Raitis Ungurs uzskata, ka likumprojektā ietverts labs piedāvājums. Ieguvēji būs lauksaimnieki, reālie ražotāji un jaunie zemnieki, savukārt ārzemnieku dibinātās firmas, kas vēlas iegūt LIZ, tiks izslēgtas no spēles.
Tikmēr zemes māklere Eva Branta-Nellemanne raidījumā pauda pretēju viedokli, kritizējot plānotās izmaiņas. Viņa uzskata, ka likumprojekts aizvērs zemes tirgu un tas kaitēs pašu zemniekiem. Branta-Nellemanne nesen kopā ar vēl diviem kolēģiem dibinājusi Latvijas Lauksaimniecības attīstības padomi, kas jau paspējusi uzrakstīt sūdzību Eiropas Komisijai par zemes tirgus ierobežošanu.
„Es neredzu, kā šis likums veicinās to, kā šis likums pēkšņi piespiedīs šos cilvēkus, kas šobrīd neefektīvi neapsaimnieko 900 tūkstošus hektāru, izmantot šo zemi efektīvāk,” kritizēja māklere, norādot, ka likumprojekts nerisina kapitāla trūkumu Latvijas laukos. Tas tikai uzlikšot slogu zemniekiem, kas vēlēsies pārdot savu īpašumu.
Likumprojektu aizstāvēja Saeimas deputāts Edvards Smiltēns („Vienotība”), kurš kā parlamentārais sekretārs divus gadus kopā ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu gatavojis likumprojektu par ierobežojumiem zemes pārdošanai.
Atbildot uz Brantas-Nellemannes kritiku, Smiltēns skaidroja, ka viens instruments būs zemes kreditēšanas programma, otrs – topošais zemes fonds.
„Tālāk vērienīgas izmaiņas nodokļu likumos – ja pārdod lauksaimniecības zemi zemniekam, kas reāli kaut ko ražo, tad nav jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Šis likums paredz to, ka tie, kas ir uzpirkuši zemes, kaut kādā brīdī gribēs šo zemi pārdot. Pirmpirkuma tiesības būs tuvākajam kaimiņam vai tam, kas šo zemi ir paņēmis nomā, un faktiski tā zeme nonāks vietējo ražotāju rokās,” skaidroja Smiltēns.
Branta-Nellemanne arī uzskata, ka, „aizverot zemes tirgu, atsevišķiem zemes gabaliem cena kritīs, jo kritēriji pircējam ir strikti un pircēju loks būs ļoti šaurs”. Savukārt tie zemnieki, kuriem būs uzņēmumi, pārdos jau ražojošu uzņēmumu, un tas jau ir pavisam cits tirgus.
Arī Smiltēns pieļāva, ka īslaicīgi zemes cena varētu kristies, taču nākotnē tā noteikti pieaugs, jo palielināsies pārtikas patēriņš.
Deputāts tāpat uzsvēra, ka esošie aizliegumi, kas pastāv jau desmit gadu, realitātē nedarbojas, un sekas ir tādas, ka ārzemnieki tomēr zemi ir izpirkuši.
Savukārt Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka zeme nav tikai ražošanas vai pārdošanas objekts.
„Tā ir zeme, par kuru cīnījušies mūsu senči un kas jānodod nākamajām paaudzēm. Latviešu tautai ir prioritāras tiesības būt īpašniekiem un lemt, kam pārdot zemi,” viņš sacīja.
Latvijā kopumā reģistrēti 2,4 miljoni hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. 2012.gadā ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi notikuši vairāk nekā 11 tūkstoši darījumu.
Jau vēstīts, ka valdība atbalstījusi Zemkopības ministrijas rosinātos grozījumus likumā, paredzot ierobežojumus LIZ pārdošanā.
Likumprojekts paredz lauksaimniecības zemes pircējam pienākumu trīs gadu laikā sākt zemes apsaimniekošanu. Ja tas netiks darīts, būs sods. Savukārt uzņēmumiem un citām juridiskajām personām, kas vēlēsies iegādāties lauksaimniecībā izmantojamās zemes, būs jābūt reģistrētiem Latvijā, jābūt tiesīgiem saņemt tiešos maksājumus. Tāpat tiem būs jāpierāda, ka tie ir lauksaimniecības uzņēmumi.
Līdzīgi nosacījumi attieksies arī uz fiziskajām personām, kas vēlēsies iegādāties lauksaimniecībai paredzētās zemes. Turklāt šādiem cilvēkiem būs jābūt nozares izglītībai vai vismaz pieredzei lauksaimniecībā.
Prasības attieksies uz tiem zemes gabaliem, kas ir lielāki par pieciem hektāriem.
Pašlaik Latvijā ārzemnieki lauksaimniecības zemi var iegādāties tikai atsevišķos gadījumos - ja viņi vismaz trīs gadus jau dzīvojuši Latvijā, ja te vēlas veikt uzņēmējdarbību kā pašnodarbināti zemnieki vai ja jau trīs gadus Latvijā nodarbojušies ar lauksaimniecību. Šie nosacījumi ir spēkā līdz šā gada aprīļa beigām un vairāk to darbību Latvija pagarināt nevar.
