Ministri vienojās par to, ka līdzšinējais projekts, kuram būtu nepieciešams vēl papildu finansējums, ir jāaptur. „Piedāvātu šo Gordija mezglu pārcirst un projektu pārtraukt, pārtraukt esošās saistības, fiksēt esošās izmaksas, mēģināt tās samazināt,” sacīja Reizneice-Ozola.
Tajā pašā laikā premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") aicināja Ekonomikas ministriju izvērtēt iespējas nodrošināt Latvijas klātbūtni „Expo”, jo Latvijai izstādē piešķirta vieta centrā, kura tik un tā būs jāsakopj.
Ekonomikas ministrijai dotas trīs nedēļas, lai meklētu risinājumus, kā izmantot Latvijai atvēlēto laukumu izstādē un tomēr nodrošināt Latvijas pārstāvniecību izstādē.
Jau esot apzināti lielākie informācijas tehnoloģiju uzņēmumi Latvijā un nozares asociācijas, kas paudušas, ka tehniski ir iespējams rast risinājumus līdz maijam, taču situāciju apgrūtina koncepcijas trūkums, informēja Reizniece-Ozola.
Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs ("Vienotība") aicināja, ka nākotnē Latvijai vispār vajadzētu apsvērt atteikšanos no dalības šādās izstādēs, tomēr šoreiz būtu svarīgi nodrošināt Latvijas klātbūtni izstādē. „Es domāju, ka te mums vajadzētu nākotnei izšķirties – vai mēs turpmāk arī piedalāmies šādās izstādēs, jo, cik es atceros, vismaz pēdējos gadījumos, neviens no šiem gadījumiem tā īsti nav bez skandāla noticis. Visu laiku kaut kas ir bijis. Protams, ka tos argumentus, ko ekonomikas ministre minēja, es domāju, ir jāatbalsta un nebūtu saprātīgi šobrīd naudu tērēt tērēšanas dēļ. Tomēr vēl būtu lūgums apdomāt, kā šo Latvijas klātbūtni tur vēl varētu nodrošināt, protams, daudz mazākā līdzekļu apjomā,” norādīja Rinkēvičs.
„Cik nožēlojami, ka projekts aizgājis tādu gaitu. Par komunikāciju nopietni jādomā,” pauda kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība), mudinot kopumā risināt problēmas ar iepirkumu procedūru.
Tam piekrita arī premjere.„Vai mēs nevaram netradicionāli reaģēt – piemēram, tiešām, to mūsu platību skaisti sakārtojot un iepērkot no mūsu lauksaimniekiem dažādus stādus – iegūtu mūsu lauksaimnieki. Bet par cik mūsu prezidentūras prioritāte ir informācijas tehnoloģijas – nu vienkārši demonstrēt, mums jau ir ko demonstrēt, acīmredzot,” sēdē risinājumus meklēja premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”).
Valdība arī nolēma, ka Reizniecei - Ozolai, kura rosināja valdību atteikties no dalības atteikties, jānāk klajā ar priekšlikumu, kā veidot mazāk vērienīgu Latvijas stendu.
Pati ministre gan iespējas izstrādāt šādu risinājumu vērtē piesardzīgi. „Lai kaut ko gaumīgu un saturiski labu piedāvātu, tam jebkurā gadījumā ir vajadzīga kaut kāda koncepcija. Es esmu jau apzinājusi informācijas tehnoloģiju uzņēmumus un tādus lielākos spēlētājus, un arī nozares asociāciju, lai saprastu, vai tas vispār ir praktiski iespējams – nu kādus IT risinājumus tur likt,” saka Reizniece – Ozola. „Nu, viņi saka – tehniski būtu iespējams, ņemot vērā laiku. Bet ņemot vērā to, ka koncepcijas vēl nav gatavas- ko mēs tur gribam, kādu WIFI soliņu vai kādu displeju, vai ko, tad tas būtiski apgrūtina šāda projekta realizāciju,” klāsta ministre.
Valdība jau pagājušajā nedēļā neatbalstīja ierosinājumu apturēt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē, piešķirot Latvijas paviljona būvniecībai papildu 1,6 miljonus eiro.
Līdz šim Latvijas dalībai „World Expo 2015” iztērēti aptuveni 1,2 miljoni eiro – pasākumu producēšanai, koncepcijas izstrādei un tml. Taču galvenā problēma ir paša paviljona būvniecība. Tas iecerēts kā ozols, kuru plānots būvēt no koka. Taču visu būvnieku piedāvājumi krietni pārsniedz ministrijas plānotos izdevumus.
Līdz šim noslēgtie līgumi par Latvijas dalību izstādē "World Expo 2015" paredz valsts kopējos izdevumus aptuveni 5,6 miljonu eiro apmērā. Ar komandītsabiedrību "Expo 2015" noslēgts 3,3 miljonus eiro vērts līgums par paviljona projektēšanu un pasākumu producēšanu, projekta vadībai atvēlēti 700 000 eiro, bet paviljona būvniecībai - 1,6 miljoni eiro. Taču saņemtie piedāvājumi par paviljona būvniecību bija krietni dārgāki.
Decembrī bez rezultātiem beidzās Latvijas paviljona būvniecības iepirkums, kurā piedalījās divi pretendenti - "RBSSkals Būvvadība" un Itālijas uzņēmums "Paolo Beltrami S.p.A" ar Latvijas apakšuzņēmēju SIA "Baumeister". "RBSSkals Būvvadības" piedāvātā līgumcena bija 6,03 miljoni eiro, taču "Paolo Beltrami S.p.A" - 6,22 miljoni eiro. Abu pretendentu piedāvātās cenas ir līdzīgas, tāpēc ar aizdomām par abu uzņēmumu iespējamu vienošanos Ekonomikas ministrija vērsās Konkurences padomē (KP).
Pēc nenotikušā iepirkuma EM apzināja citu būvnieku piedāvājumus, kopumā saņemot septiņu uzņēmumu nesaistošos piedāvājumus, kas svārstījās no 3,16 līdz 4,37 miljoniem eiro. EM nolēma izvērtēt divus labākos piedāvājumus - Itālijas uzņēmuma "Prana/Progeca", kas patlaban būvē Čehijas paviljonu izstādē "World Expo", un Šveices kompānijas "Adunic AG", kas patlaban būvē Austrijas un Vācijas paviljonus izstādē "World Expo".
Galīgajā piedāvājumā no Šveices būvuzņēmuma "Adunic AG" tas apņēmies laikā uzbūvēt Latvijas paviljonu par aptuveni 3,1 miljonu eiro, kas joprojām ir dārgāk nekā plānoja ministrija.
Ekonomikas ministrija ierosinājusi dienesta pārbaudi, lai noskaidrotu, kuras amatpersonas ir atbildīgas par neveiksmīgo „Word Expo 2015” projektu un ir novilcinājušas starptautiskās izstādes paviljona būvniecības iepirkumu līdz pēdējam brīdim.
