Pēc tam, kad Latvijas valdības darba grupa lēma, ka LMT un „Lattelecom” apvienošanai varētu piekrist tikai tad, ja Latvijas valsts saglabā vairākumu, „Telia Sonera”, kuras piedāvājums ir tieši pretējs – arī tā vēlas sev vairākumu -, vēl nebija gatava komentēt jauno situāciju.
Pagājušā nedēļā Latvijas Televīzijai „Telia Sonera” pārstāvis gan norādīja, ka uz sarunām ar Latvijas pusi dosies ar līdzšinējo piedāvājumu. Ceturtdien tāda tikšanās notika ar ekonomikas ministru.
Saruna, kurā piedalījās „Telia Sonera” Eiropas reģiona direktors Roberts Andersons, gan notika nevis ministrijā, bet restorānā bez liekas publicitātes.
„Mēs ļoti godīgi un atklāti izrunājām abas pozīcijas. Izrunājām gan ekonomisko loģiku, gan tirgus un patērētāju aizsardzības loģiku, izrunājām politisko loģiku. Šinī brīdī mums ir pietiekama informācija, lai mēs varētu strādāt pie pretpiedāvājuma, kā lietas varētu notikt tālāk,” sarunas komentēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens („Vienotība”).
Līdzīgi arī skandināvu kompānijas sabiedrisko attiecību pārstāvis elektroniskā vēstulē atbildēja, ka ar sapratni uzklausīta Latvijas valdības pozīcija un „Telia Sonera” turpinās iesaistīties konstruktīvā dialogā.
Tomēr par to, kādi varētu būt šie risinājumi vai tā varianti, detalizēti izklāstīts netiek. Ņemot vērā gan īpašuma struktūru, gan „Lattelecom” un LMT vadības atšķirīgos viedokļus apvienošanas jautājumā, politiski ērtākā pozīcija Latvijas pusei būtu atstāt visu, kā ir šobrīd. Taču tad interesi par līdzdalību uzņēmumos var zaudēt „Telia Sonera”, kura tieši caur apvienošanu redz stratēģisko attīstību. Savukārt apvienošanas gadījumā, lai iecerēto vairākumu saglabātu, Latvijai sadaļa akciju būtu jānopērk, turklāt „Telia Sonera” jāpierunā tās pārdot.
Proti, vienkāršoti izklāstot īpašuma struktūru – kompānijās „Lattelecom” un LMT „Telia Sonera” tur 49% akciju, bet Latvijas valstij „Lattelecom” pieder 51%, bet LMT – gan caur privatizācijas aģentūru un Latvijas Valsts radio un televīzijas centru – 28%.
Atlikušie 23% uzņēmumā LMT pieder „Lattelecom”. Tas arī ir iemesls, kāpēc apvienošanās gadījumā pārsvaru automātiski iegūtu „Telia Sonera”, jo „Lattelecom” pieder gan Latvijas valstij, gan skandināvu kompānijai. Attiecīgi „Telia Sonera” iegūtu 54% bet Latvija 46%.
To, cik Latvijas pusei varētu izmaksāt vairākuma nodrošināšana, pagaidām publiski nerunā. Turklāt šobrīd „Telia Sonera” piedāvājumos neesot arī atrunāts kabeļu kanalizācijas risinājums. Uz šo aspektu raidījumā „Rīta Panorāma” norādīja arī premjers.
„Tas ir jāvērtē ne tikai kā uzņēmums. Viņi pārvalda arī ļoti svarīgu Latvijas drošības infrastruktūru, no kā neviena prātīga valsts negribētu atteikties. (..) Vēl pāragri runāt, bet viennozīmīgi valsts ietekmei ir jābūt pietiekoši lielai, lai mēs netiktu apdraudēti, un mums jātiek skaidrībā, ka mēs iegūstam kaut ko,” komentēja Māris Kučinskis (ZZS).
Vienlaikus premjers uzsvēra, ka atlikt lēmuma pieņemšanu nedomā, jo beidzot jātiek skaidrībā par kompāniju nākotni. Valdības darba grupa kopā ar Privatizācijas aģentūru situācijas analīzi cer pabeigt līdz marta beigām.
Sarunas starp abām pusēm par „Lattelecom” un LMT nākotni norit jau daudzus gadus.
