Pirmās aplēses liecina, ka ASV prezidenta Donalda Trampa ievēlēšana pasaules ekonomikai ir izmaksājusi jau vienu triljonu ASV dolāru - šo summu veido, piemēram, strauji kritusī ASV un arī citu valstu uzņēmumu akciju vērtība, valūtu svārstības, naftas cenas kritums, kā arī valstu vērtspapīru svārstības.
Populistiskā miljardiera ievēlēšana pasaules lielākās ekonomikas prezidenta amatā finanšu pasaulei sākotnēji izrādījās pat lielāks šoks nekā Lielbritānijas lēmums par izstāšanos no Eiropas Savienības, jo uz brīdi ASV uzņēmumu akciju indekss “Standart & Poors 500” piedzīvoja kritumu par 5%, savukārt naftas cena samazinājās par iespaidīgiem 4%.
Tiesa, jau nākamās stundas apliecināja to, cik patiesībā emocionāla ir finanšu pasaule – akciju tirgus Eiropas valstīs sāka atkopties jau īsi pēc tam, kad jaunievēlētais ASV prezidents uzstājās ar savu pirmo uzrunu sabiedrībai.
Lielā mērā investoriem nomierināties palīdzēja Trampa negaidīti diplomātiskais un samierinošais uzrunas tonis, kurš daļā investoru iedvesa cerības, ka Tramps varētu palielināt investīcijas Amerikas Savienoto Valstu ekonomikā.
Vienlaikus gan joprojām daudzus investorus māc bažas par to, ka Trampa uzvara var mainīt ASV Centrālās bankas ieceri par dolāra bāzes procenta likmju palielināšanu.
Otrdien pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, eiro kurss pret dolāru sāka slīdēt lejup līdz ar pirmo ziņu saņemšanu par gaidāmo Trampa uzvaru. Tiesa vēlāk eiro savas pozīcijas atguva, taču tālāks eiro kritums liecina, ka dolārs atkal kļūst spēcīgāks, bet eiro krīt.
Līdzīgas izmaiņas bija vērojamas Lielbritānijas mārciņas kursā pret dolāru. Vēl otrdien tās kurss kāpa, bet pēc pirmo rezultātu saņemšanas mārciņas vērtība sāka lejupslīdi, tomēr vēlāk atguvās, kam sekoja tālāks kritums
Daudzi tirgus analītiķi Trampa nākšanu pie vara salīdzina ar “Brexit” referendumu. Un tas jau ir atspoguļojies zelta cenās, kas pasaules finanšu tirgos tiek uzskatīts par tā saucamo patvēruma aktīvu pārmaiņu laikos.
“CMC Markets” galvenais analītiķis Mailks Hevsons stāstīja, ka “dolārs ir izpārdots, kas daļēji ir rezultāts tirgu iecenotajai procentlikmju palielināšanai ASV dolāram”.
“Tāpat es domāju, ka tirgiem būs nepieciešams laiks, lai pielāgotos politiskajai situācijai ASV, kur par prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps. Tas ir iemesls, kādēļ tik strauji pieauga zelta cenas. Tāpat pieaugums ir arī jenai un eiro,” stāstīja Hevsons.
Ar bažām ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus sagaidījuši arī akciju tirgi. Londonas biržas indekss, sākoties tirdzniecības sesijai samazinājās par 2%. Līdzīga situācija bija vērojama arī Frankfurtes un Parīzes biržās, taču vēlāk notika atkopšanās.
Tomēr vislielākie kritumi piedzīvoti Āzijā, kur tirdzniecība sāka laikā, kad kļuva zināmi ASV vēlēšanu rezultāti.
Tieši Āzijas reģions ir visvairāk satraukts par Trampa turpmāko politiku, baidoties no protekcionisma attiecībā pret importu no Āzijas valstīm.
“Es domāju, ka uz šo brīdi sliktākais akciju tirgiem ir beidzies. Tai pat laikā, ja Tramps īstenos vairākas nevēlamas politiskās iniciatīvas attiecībā pret citām valstīm, tas tirgiem var dot jaunu triecienu, kas būs redzams arī turpmāk,” paredz Akciju tirgus analītiķis Džeksons Vongs.
“ING DIBA Bank” galvenais ekonomists Karstens Bržeskis savukārt pauž, ka “tirgiem tika sagādāts pamatīgs pārsteigums, tie gaidīja Klintones uzvaru, ņemot vērā to situācijas attīstību, kāda bija vērojama iepriekšējās dienas un nedēļas”. “Te nu mēs atkal redzam, ka tirgi atkal nebija nostājušies pareizajā pusē, līdzīgi kā “Brexit” gadījumā,” saka Bržeskis.
Vienlaikus analītiķi uzsver, ka, salīdzinot ar “Brexit”, tirgi vēl ir relatīvi mierīgi, tiesa, nenoteiktība turpināsies un izmaiņas būs gaidāmas līdz ar Trampa politikas izziņošanu.
Taču visai droši var prognozēt, ka Donalda Trampa ievēlēšana būs neiepriecinoša ziņa Eiropas Savienībai, jo jau šobrīd vērojamā ASV dolāra vērtības samazināšanās pret eiro negatīvi ietekmēs Eiropas Savienības eksportētāju konkurētspēju ASV tirgū, turklāt tirgus dalībniekiem joprojām ir ļoti lielas bažas par to, kādas pārmaiņas Trampa vadībā varētu piedzīvot ASV ārējās tirdzniecības politikā.
Joprojām visai nestabili un gausi augošā Eiropas Savienības ekonomika iepriekšējā gada laikā lielā mērā balstījās uz salīdzinoši vāju eiro, un to veicināja arī pozitīvas tendences ASV tirgū. Tiesa, nelielu atelpu gan Eiropas Savienībai sola prognoze, ka Trampa ievēlēšana veicinās naftas cenu saglabāšanos relatīvi zemā līmenī.
No šī viedokļa nedaudz ironiska pieskaņa ir Krievijas politiķu paustajam priekam par Trampa ievēlēšanu, jo, pateicoties straujajam naftas cenu kritumam un arī piesardzīgajām prognozēm par norisēm naftas tirgū ilgākā termiņā, tieši Krievija varētu būt starp tām pasaules valstīm, kas Trampa ievēlēšanas negatīvās sekas izjutīs kā viena no pirmajām.
