Vienlaikus parlamentā noraidīti pilnīgi visi šim lasījumam pieteiktie likuma grozījumi, tostarp opozīcijā esošās partijas "No sirds Latvijai" deputāta Aivara Meijas pretrunīgi vērtētais ierosinājums - tas pieļautu iespēju, ka par nākotnē plānotā dabasgāzes sadales un pārvades uzņēmuma akcionāriem var kļūt arī līdzšinējie "Latvijas gāzes" akcionāri.
Likums apstiprināts vienbalsīgi, tomēr ar tikai 68 deputātu balsīm, jo virkni deputātu, protestējot pret balsojumu, tajā nepiedalījās.
Opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" deputāts Ivars Zariņš, pamatojot nostāju nebalsot, norādīja, ka likums patiesībā pat bremzēs gāzes tirgus atvēršanu konkurencei, un, iespējams, tas esot izstrādāts kāda finanšu investora interesēs.
Kopumā grozījumi pieņemti, noraidot visus deputātu iesniegtos priekšlikumus, tostarp arī priekšlikumi, kurš ievērojami mīkstinātu plānotās reformas.
Ceturtdien notikušās debates par Enerģētikas likuma grozījumiem Saeimā bija piesaistījušas visai lielu nozares ekspertu uzmanību, jo tika uzskatīts, ka Saeimas Tautsaimniecības komisija visai neapdomīgi piekritusi deputāta Aivara Meijas ierosinātiem likumprojekta grozījumiem, kuri ievērojami mīkstinātu likuma izvirzītās prasības šī brīža monopolista LG akcionāriem, ļaujot tiem savā īpašumā juridiski nodalīta uzņēmuma veidā saglabāt arī pārvades sistēmu un dabasgāzes pazemes krātuvi.
Šī iemesla dēļ visasākās debates izvērtās tieši par pretrunīgi vērtētā ierosinājuma noraidīšanu. „Vienotības” deputāts Edvards Smiltēns šo ierosinājumu raksturoja kā bīstamu. „Deputāta Meijas priekšlikums paredz, ka arī turpmāk akcionāri, tajā skaitā „Gazprom” vai „Itera” varēs tieši vai pastarpināti būt Latvijas dabasgāzes krātuves tieši un pastarpināti īpašnieki. To, cik šāds stāvoklis ir bīstams un nepieņemams liecina šī brīža pieredze, kad „Latvijas Gāze” savu akcionāru interesēs liek dažādus šķēršļus trešo personu piekļuvei un kaut mazākajai iespējai Latvijas tirgū parādīties konkurencei. Nav šaubu, ka LG saglabājot tiešu un pastarpinātu kontroli pār šo Baltijai nozīmīgo infrastruktūru mēs pakļaujam riskam visu dabasgāzes tirgus attīstību,” norādīja Smiltēns.
Arī deputāte Lolita Čigāne pauda viedokli, ka ierosinājums ir nepamatota LG esošo akcionāru interešu lobēšana. „Šādā veidā mēs sagraujam likuma struktūru un nodrošinām, ka mūsu enerģiskā neatkarība netiks nodrošināta. Tāpēc es aicinu ar atvērtām acīm paskatīties, ko mums Ziemassvētku vecītis ir atnesis un neatbalstīt šo komisijas atbalstīto priekšlikumu,” kritiska bija Čigāne.
Tiesa, pats ierosinājuma autors, No Sirds Latvijai pārstāvis Aivars Meija norādīja, ka šāds ierosinājums būtu jāatbalsta, jo tieši tas veicināšot vienkāršāku uzņēmuma sadali nākotnē un novērsīšot iespējamās tiesvedības ar LG akcionāriem. „Labākais risinājums LG sadalīšanai ir likumā pieļaut iespēju – uzsveru, „pieļaut iespēju” – nevis normatīvi noteikt, kādu modeli izvēlēties. Čigānes kundze un Smiltēna kungs ar aicinājumu neatbalstīt šo priekšlikumu paildzina „Gapzrom” ietekmi Latvijā un pakļauj Latvijas iedzīvotājus starptautiskas tiesvedības riskam, ja LG sadalīšana nevarēs notikt noteiktajā termiņā. Aicinu balsot par komisijas atbalstīto priekšlikumu patiešām atbalstot sabiedrības intereses,” klāstīja Meija.
Jāmin, ka Saeimā tika noraidīti arī divi ierosinājumi, kuri, gluži pretēji, paātrinātu tirgus atvēršanu un patērētājiem, vai arī atsevišķiem lielākajiem gāzes lietotājiem, dotu iespējas iegādāties dabasgāzi no citiem piegādātājiem jau pirms 2017.gada.
Likumprojektā paredzēti divi galvenie termiņi pilnai pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanai. No 2017.gada 3.aprīļa jābūt izveidotam no uzņēmuma LG neatkarīgam uzņēmumam, kas nodrošinās dabasgāzes pārvadi un uzglabāšanu.
Uzņēmumu “Latvijas Gāze” pilnībā sadalīt plānots līdz 2017.gada beigām. Proti, līdz 2017.gada 31.decembrim jaunizveidotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators jāpārdod ar LG ar nesaistītai kapitālsabiedrībai.
