Šobrīd “RERE Grupā” lielākās algas, kuras nākamgad būs jāapliek ar tā saukto solidaritātes nodokli, saņem kvalificētākie būvinženieri, pārdošanas speciālisti un grupas uzņēmumu vadītāji. Par šo cilvēku piesaisti darba devējam jākonkurē ar citu Eiropas valstu uzņēmumiem.
Ja plānotais nodoklis tiks ieviests, kompānijas izmaksas gadā augs par 80 000 eiro. Uzņēmuma vadība vēl nav izlēmusi, kā rīkoties. „Konkrēts plāns nav, bet būs jādomā – vai nu efektivizējot un automatizējot procesus, vai arī pats radikālākais – atlaist trīs līdz četrus cilvēkus. Tas nav daudz, bet tādu uzņēmumu kā mūsējais ir daudz un tad gan tā būs problēma,” saka „RERE Grupas” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboltiņš.
„Tas nav labs risinājums – otrs risinājums – jāsamazina algas, un tad rodas pretruna ar to, ka mēs zaudēsim labus speciālistus un tos nāksies kompensēt,” norāda Āboltiņš-Āboliņš.
Līdzīgi kā daudzi, arī “RERE Grupa” jaunās izmaksas varētu ietvert pakalpojumu cenu kāpumā. Taču tas mazinātu uzņēmuma konkurētspēju. Finanšu ministrijā, kura ar šo nodokli nākamgad cer iekasēt 40,9 miljonus eiro, norāda – riski pastāv, taču tie nav lieli.
„Protams, negatīvā komunikācija par šo jautājumu šos riskus pastiprina,” saka Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins. „Īpaši ieviešanas sākumposmā, bet kopumā būtiskus riskus mēs neredzam. Šāds nodokļu atvieglojums darbojas tikai pēdējos gadus, jo no 2008.gada līdz 2013. gadam ieskaitot, šis nodokļu slogs bija tāds, kāds paredzēts no nākošā gada,” viņš pauž.
Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir pārliecināts - problēmām nevajadzētu būt, jo šī nodokļu maksātāju skaits ir relatīvi mazs. Turklāt tie strādā uzņēmumos, kuri līdz šim godprātīgi maksājuši nodokļus. Ja kāds algas slēps, to ātri varēs atklāt. „Mūsu informācijas sistēmas ļauj veikt attālināto monitoringu, jo uzņēmums katru mēnesi VID iesniedz datus gan par atalgojumu, gan par ieturētajiem nodokļiem. Tajā skaitā gan par iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan sociālajiem nodokļiem,” stāsta dienesta ģenerāldirektores vietniece Dace Pelēkā. „Mums ir iespējas veikt monitoringu un skatīties, kas notika ar konkrētajiem cilvēkiem – kā atalgojums ir mainījies un kur novirze veidojusies. Ja šiem cilvēkiem kaut kas mainījās, tas neprasa cilvēkresursus. Tas ir attālinātais monitorings,” saka Pelēkā.
Kaut arī jaunā nodokļa ieviešana ēnu ekonomikas pieaugumu neveicinās tiešā veidā, šādus draudus rada uzticības deficīts attiecībās starp valdību un uzņēmējiem. Tas radies, pārkāpjot iepriekš uzņēmējiem doto solījumu par darba spēka nodokļu nepalielināšanu. „Uzņēmēju rokās ir liels ierocis – maksāt vai nemaksāt nodokļus. Valdībai un sabiedrībai ir svarīgi, lai tos maksātu,” saka Rīgas Ekonomikas augstskolas docents Arnis Sauka.
„Tomēr viņiem ir vidējā termiņā jāzina – ko investēt un cik daudz, un kādā termiņā. Ja valdība ar katru gadu sper šādus soļus, kad iepazīstina ar jauniem nodokļiem, nepilda solījumus, tad uzņēmējiem zūd motivācija ticēt tam, ko saka valsts, un zūd motivācija maksāt nodokļus,” situāciju komentē Sauka.
Kaut darba devēji aizvien cer, ka solidaritātes nodoklis netiks ieviests, atsevišķi uzņēmumi jau apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot tā piemērošanu.
Vēstīts, ka otrdien, 22.septembrī, valdība atbalstījusi Solidaritātes nodokļa likumu, kas paredz vienādu ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, kas patlaban ir 34,09%, taču nodokļa ieņēmumi nonāks nevis valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, bet gan valsts pamatbudžetā. Solidaritātes nodoklis gan būs jāmaksā tikai visdāsnāk atalgotajiem strādājošajiem, kuru ienākumi pārsniedz sociālo iemaksu griestus, kas patlaban ir 48 600 eiro gadā.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas rīcībā esošajiem datiem, solidaritātes nodoklis būs jāmaksā aptuveni 5000 cilvēku.
