Seržants ceturtdien, 23.martā, intervijā Latvijas Radio skaidroja, ka grozījumi tapuši, jo valstij ir “jāmāk sevi aizstāvēt”, jo Latvija ir maza valsts un “mums ir lieli kaimiņi ar ietekmi ekonomikā”.
Grozījumi atteiksies uz četrām nozarēm - telekomunikācijām, elektroniskajiem masu saziņas līdzekļiem, gāzes uzņēmumiem, enerģētikas, siltuma un elektrības nozari. Seržants uzskata, ka nākotnē likumu nepieciešamības gadījumā varēs papildināt, “ja jutīs, ka kādas ziepes nāks”.
Kopumā grozījumi skar 30 uzņēmumus, taču lielākā daļa no tiem pilnībā vai daļēji pieder valstij un pašvaldībām un “tur nekādu risku nav”, bet privātīpašniekiem piederošie stratēģiskie uzņēmumi “ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi”, sacīja Seržants.
Viņš atzina, ka grozījumi varētu atteikties uz mediju koncerna MTG plānoto darījumu, pārdodot savu biznesu Baltijā – televīzijas kanālus TV3, LNT un citus medijus. Esot bijušas indikācijas, ka sarunas par MTG biznesa pārdošanu notika “ar mūsu valstij ne pārāk draudzīgu mediju pārstāvjiem”, atklāja Seržants.
Tiesa, MTG biznesa pārdošanas darījums varētu būt noslēgts, pirms likums stāsies spēkā, un līdz ar to valdības atļauja nebūs jāsaņem, atzina Seržants.
Savukārt uz gāzes uzņēmumiem gan likums attieksies, un, atverot gāzes tirgu, no “Latvijas gāzes” nodalītajiem gāzes pārvades un sadales uzņēmumiem pārdošanas gadījumā būs jāsaņem valdības akcepts. Seržants sacīja, ka ar gāzi saistītajiem uzņēmumiem “darījumā mēģināja piedalīties cilvēki, kuri Latvijas labā ne pārāk daudz darījuši”.
Jau ziņots, ka Nacionālās drošības likuma un Komerclikuma grozījumus, kas dotu tiesības Ministru kabinetam apturēt nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību pārdošanu, Saeima piekritusi skatīt steidzamības kārtā un atbalstījusi pirmajā lasījumā.
Par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām likumā paredzēts noteikt elektronisko sakaru komersantus ar būtisku ietekmi tirgū, raidošos medijus, kā arī enerģētikas uzņēmumus – dabasgāzes infrastruktūras komersantus un elektrības un siltumenerģijas ražotājus. Likums noteiks, ka šiem uzņēmumiem būs jāprasa atļauja Ministru kabinetam par izmaiņām īpašnieku rindās.
Tāpat uzņēmumiem valdībai būs jānodod informācija par akcionāriem, biedriem un patiesā labuma guvējiem.
Valstij nevēlamiem dalībniekiem valdība varēs lūgt atbrīvoties no savām daļām, kā arī liegt balsstiesības uzņēmuma pārvaldībā.
Iepriekš šo grozījumu skatīšanu steidzamības kārtā atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.
