Saskaņā ar likumprojektu iecerēto diferencētu neapliekamo minimumu plānots aprēķināt pēc valdības noteiktas formulas. Atbilstoši šai formulai, jo lielāki būs nodokļu maksātāja ieņēmumi, jo mazāks būs viņam piemērotais neapliekamais minimums.
No nākamā gada 1. janvāra strādājošie vairs nevarēs izmantot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu jeb neapliekamo minimumu par apgādībā esošiem pieaugušajiem, piemēram, nestrādājošiem laulātajiem draugiem vai vecākiem. Tas gan neattieksies uz gadījumiem, kad apgādībā esošais ir atzīts par invalīdu. Tomēr visiem pārējiem jārēķinās ar to, ka par pieaugušajiem apgādājamajiem nodokļa atvieglojumu vairs nepiemēros.
Gatavojot likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" grozījumus, Saeimas Budžeta komisija noraidīja arī deputāta Imanta Parādnieka (Nacionālā apvienība) priekšlikumu saglabāt nodokļa atvieglojumus vismaz par laulātajiem, kas nestrādā, jo audzina bērnu, kas vēl nav sasniedzis trīs gadu vecumu, un nestrādājošiem daudzbērnu vecākiem.
"Vismaz ievērojam objektivitātes principu. Vairāki cilvēki, kas ir vērsušies Demogrāfijas lietu apakškomisijā, ir norādījuši to, ka sevišķi situācijā, kad bērns ir vecumā līdz trim gadiem, ir absolūti objektīva situācija, ka māmiņa grib pati rūpēties par savu bērnu. Skaidrs, ka viņa tajā brīdī ir persona, par kuru šo atvieglojumu vajadzētu piemērot, jo viņa ir apgādājamā," teica deputāts.
Parādnieka priekšlikumu gan atbalstīja Latvijas Darba devēju konfederācija. To pārstāvošais Pēteris Leiškalns komisijas sēdē skaidroja, ka, piemēram, kaimiņvalstī Igaunijā daudzbērnu ģimenes jau tagad ir ievērojami labākā situācijā nekā kuplās ģimenes Latvijā.
"Aicinu atbalstīt šo te Parādnieka kunga priekšlikumu, jo tas tomēr mazina šo te nevienlīdzības situācijā attiecībā pret likuma pirmo lasījumu. Un, ja vēl var pateikt, tad Igaunijā vecākiem ar pieciem un vairāk bērniem tiek vēl īpaši maksāta tā saucamā mammas alga par to, ka viņai ir diezgan daudz rūpes par bērniem. Tie ir 200 eiro mēnesī, kas vēl papildus tiek maksāti. Mūsuprāt, nebūtu labi šobrīd atcelt atvieglojumu par mammām, kas rūpējas par bērniem," teica Leiškalns.
Pret nodokļa atvieglojuma saglabāšanu iebilda Finanšu ministrija (FM). Tās rīcībā gan nav precīzu datu par to, cik būtisku kaitējumu šāda atvieglojuma esamība nodarītu valsts un pašvaldību budžetiem.
Ministrijas pārstāve Astra Kaļāne komisijas sēdē sacīja: "Māmiņas līdz noteiktam vecumam saņem algas analogu, respektīvi, pabalstu, no kura netiek ieturēti nodokļi. Tādējādi persona tajā brīdī, kad nestrādā un audzina šo te ļoti mazo bērniņu vecumā līdz gadam vai pusotram gadam, saņem algas analogu. Un mēs neredzam, kādēļ šai personai, kas audzina bērniņu līdz bērnudārza vecumam – gada vai gada un divu mēnešu vecumam, vēl vajadzētu piemērot šo atvieglojumu, ja viņa jau saņem algas analogu."
Par minēto priekšlikumu vēl jābalso Saeimai. Tā 2016. gada budžetu un to pavadošo likumprojektu paketi skatīs ārkārtas sēdē, kas notiks nākampirmdien, 30.novembrī.
Skatot likuma otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, komisija noraidīja arī "Saskaņas" deputāta Andreja Klementjeva priekšlikumu no nākamā gada palielināt neapliekamo minimumu pensionāriem. Patlaban tas ir 2820 eiro gadā jeb 235 eiro mēnesī, bet Klementjevs bija ierosinājis to palielināt līdz 3600 eiro gadā jeb 300 eiro mēnesī.
FM pārstāvji komisijas sēdē norādīja, ka šāds pensionāru neapliekamā minimuma paaugstinājums valsts un pašvaldību budžetiem nozīmētu negūtus ienākumus gandrīz 10 miljonu eiro apmērā.
