Pretēji komisijā lemtajam, Saeimas vairākums atbalstīja arī nozares pārraugu maiņu – iespējams, jau drīzumā ātro kredītu izsniedzēju uzraudzību būs jāuzņemas Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Ātro kredītu lobija – Latvijas Nebanku kreditētāju asociācijas – aktivitātes tikai daļēji atradušas atbalstu Saeimā.
Izmaiņas paredz, ka turpmāk kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkstēs pārsniegt 0,25 procentus dienā no kredīta pamatsummas. Šādus ierobežojumus nepiemēros kredītiem, kuru summa būs mazāka par 100 eiro, kā arī gadījumos, kad kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta.
Savukārt, ja kredīta atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus, ar to saistītā maksājumu summa nedrīkstēs pārsniegt sākotnēji izsniegtā kredīta pamatsummu. Šis noteikums neattieksies tikai uz kredītiem, kuriem kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta.
Kredīta kopējās izmaksas patērētājam ir procenti, komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir aizdevējam zināmi, izņemot zvērināta notāra izmaksas, iepriekš deputātus informējuši Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.
Tāpat no aizņēmēja nevarēs pieprasīt nokavējuma procentus, ja to apmērs kreditēšanas līgumā būs noteikts lielāks par 36 procentiem virs aizņēmuma likmes gadā.
„Šie ierobežojumi atrisinās patērētājiem tik sāpīgos jautājumus ātro kredītu jomā. Esam noteikuši loģiskas un pamatotas procentu un nokavējuma procentu likmes. Paredzams, ka līdz ar šīm izmaiņām nebūs iespējama situācija, kad parādsaistības „astronomiski” izaug no simts līdz tūkstoš eiro un cilvēki tiek ierauti tā saucamo ātro kredītu parādu verdzībā,” iepriekš grozījumu būtību skaidroja par likumprojektu atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.
Deputāti atbalstīja priekšlikumu, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai būs jāuzrauga un jākontrolē kredītu izsniedzēji.
Likuma grozījumi arī paredz noteikt aizliegumu noslēgt patērētāja kreditēšanas līgumu no pulksten 23 vakarā līdz septiņiem rītā. Līdz šim šādas normas regulējums neparedzēja. Ekonomikas ministrija skaidro, ka praksē ir ne mazums gadījumu, kad kredīti tiek ņemti ballīšu turpināšanai vai azartspēlēm un vēlāk šādi mirkļa lēmumi tiek nožēloti. Apdomīga savu finanšu plānošana ir viens no būtiskākajiem mājsaimniecību finanšu veselības faktoriem. Labāk ir vairākkārt izsvērt kredīta nepieciešamību, nekā cīnīties ar parāda neatdošanas sekām.
Slēdzot distances līgumu, kredītu turpmāk varēs atmaksāt pa daļām proporcionāli līguma termiņam, kā arī procentu un pamatsummas apmēram ne retāk kā reizi mēnesī. Tas gan neattieksies uz aizdevumiem, kuru atmaksas termiņš ir īsāks par vienu mēnesi.
EM pārstāvji iepriekš deputātiem sacīja, ka saistībā ar ātrajiem kredītiem patērētāji visbiežāk sūdzas par augstajiem procentiem, maksātspējas neizvērtēšanu, nesamērīgām sankcijām, kā arī nepaceļamu kopējo parādu slogu.
Savukārt ierobežojums noteikt vekseli kā norēķina līdzekli kreditēšanas darījumos liegs kreditoriem apiet patērētāju kreditēšanas regulējumu, kā arī slepus kapitalizēt patērētāja parādus, kas savukārt nodrošinās caurskatāmu kredīta darījumu piedāvāšanu patērētājiem.
Pret “ātro kredītu” ierobežošanu iepriekš iebilda ne tikai nebanku kredītu dēvēji, bet arī divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs un Latvijas BMX riteņbraukšanas izlases vecākais treneris Ivo Lakučs, kuri Saeimas frakcijām nosūtījuši vēstuli, paužot satraukumu par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ierobežos “ātros kredītus”. Sportisti norādījuši, ka tas liks būtiskus šķēršļus nebanku kredītdevēju darbībai Latvijā. Viņi bažījas, ka līdz ar grozījumiem tiks grauta viņu sponsoru darbība un tas atsauksies uz sniegto atbalstu.
Deputātu viedokļi, kas izskanēja debatēs, liecina, ka parlamentāriešus pamatīgi nokaitinājusi sportistu iesaistīšana ātro kredītu nozares interešu aizstāvju rindās.
”Ātro kredītu firmas četras piektdaļas no savas peļņas gūst nevis no kredītiem vai no kredītu pakalpojumiem, bet no tā, ka šie kredīti tiek doti cilvēkiem, kas, jau iepriekš ir saprotams, nevarēs šo kredītu atdot. Un visa šī milzīgā peļņa ir gūta tieši no kredītu pagarinājumiem. Tas miljons, kas sportam ir ziedots, ir varbūt kādiem 30 tūkstošiem cilvēku drusku dzīvi sabojājis šeit Latvijā,” debatēs sacīja Zaļo un zemnieku savienības deputāts Kārlis Seržants.
Par dedzīgu ātro kredītu nozares oponentu kļuvis arī deputāts Jānis Klaužs (ZZS).
”Ziniet, es domāju, ka jūs pat nenojaušat, kādi ir finanšu rādītāji šīm kompānijām. Mums bija tāds faktoloģiskais materiāls, bet viens skaitlis palikās galvā. Šī kompānija „4finance”, kas ir pirmajā vietā pēc apgrozījuma un peļņas rādītājiem, pie apgrozījuma 48 miljoni eiro gūst peļņu 29 miljoni eiro. Vai vēl ir kāda uzņēmējdarbības nozare, kur var šādi pelnīt? Neviens tur netaisās bankrotēt. Bet to, ka pietiekošas uzraudzības šai nozarei nav, tas ir vairāk nekā skaidrs,” klāstīja Klaužs.
Pretēji atbildīgajā komisijā lemtajam, Saeimas vairākums, skatot likumu otrajā lasījumā, atbalstīja priekšlikumu mainīt kredītu nozares uzraugus. Iespējams, uzraudzības funkciju no Patērētāju tiesību aizsardzības centra būs jāpārņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Viens no priekšlikuma iesniedzējiem – deputāts Andris Bērziņš, ir pārliecināts, ka šādi tiks nodrošināta stingrāka kreditētāju uzraudzība.
”Atdosim šai komisijai, kas ir saistīta ar kapitāla tirgus uzraudzību, un jautājums būs atrisināts. To, ka šī komisija negrib to darīt un par katru cenu cenšas attaisnoties, ka tā nav mūsu funkcija, ka mēs to nedarīsim, ieliksim likumā, iestrādāsim un, lai viņi veiksmīgi veic gan uzraudzību, gan kontrolē izsniegtās licences uz šo darbību,” pauda Bērziņš.
Te gan jāņem vērā, ka, skatot likumu galīgajā lasījumā, Saeimas vairākums savu viedokli var mainīt. Daudzi deputāti uzskata, ka ātro kredītu izsniedzēji, kuru klientu vidū ir aptuveni pusmiljons Latvijas iedzīvotāju, tomēr nav uzskatāmi par pilnvērtīgiem finanšu tirgus dalībniekiem.
”Tur nav neviena noguldītāja, kas būtu jāaizsargā. Kāpēc mums būtu jāskatās, lai ātro kredītu izsniedzēji nekreditē pārāk daudz, pārāk aktīvi, lai viņiem nedraudētu bankrota risks? Lai taču viņi bankrotē, mīļie, ja viņi to grib. Tas absolūti nav Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzdevums,” sacīja „Vienotības” deputāts Kārlis Šadurskis.
Priekšlikumus likuma grozījumu galīgajam lasījumam deputāti varēs iesniegt līdz 7. maijam.
