Vienlaikus transporta nozares pārstāvju vērtējums liecina par to, ka attiecību uzlabošana ar Baltkrieviju nākamajos gados Latvijai var kļūt par vitālu nepieciešamību, jo tieši ar Baltkrieviju lielā mērā jāsaista transporta un tranzīta nozares nākotnes izredzes.
Par spīti tam, ka Baltkrievija nereti ir bijusi Latvijas politiķu asas kritikas objekts, ceturtdien, 7.jūlijā notikusī Baltkrievijas ārlietu ministra Vladimira Makeja vizīte Latvijā, šķiet, noritējusi ļoti draudzīgā gaisotnē, un abu pušu izteikumi liecināja, ka valstis ir gatavas atvirzīt nostāk dažus no strīdīgākajiem jautājumiem par labu to ekonomiskajām interesēm.
Ārlietu ministra Edgars Rinkēvičs („Vienotība”) atzīst, ka Latvijas intereses attiecības ar Baltkrieviju ir cieši saistītas ar tā saukto 16+1 sadarbības formātu, kura mērķi ir piesaistīt Austrumeiropai un Baltijas valstīm kravas no Ķīnas.
„Mēs esam ieinteresēti ekonomisko attiecību padziļināšanā, pirmkārt jau transporta un loģistikas jomā,” norāda Rinkēvičs.
„Mēs diezgan daudz runājām ar kolēģi par to, kā mēs varētu sadarboties arī ar Baltkrieviju 16+1 jeb 16 Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu un Ķīnas Tautas Republikas sadarbības ietvaros. Jūs zināt, ka šī gada nogalē šeit būs arī premjeru līmeņa samits. Tajā būs ne tikai oficiālā daļa, bet arī biznesa forums, un mēs pārrunājām, mēs gribam cerēt, un es arī esmu aicinājis Baltkrievijas pusi veicināt Baltkrievijas uzņēmēju dalību šajā biznesa forumā. Jo mēs uzskatām, ka bez Baltkrievijas aktīvas līdzdalības šāda veida sadarbība 16+1 forumā – tranzīts, transporta tīklu attīstība – praktiski nav iespējama,” norādīja Rinkēvičs.
Tomēr nozares ekspertu teiktais vienlaikus liecina par to, ka sadarbība ar Baltkrieviju transporta nozarē vairs nav tikai abstrakta vēlme, bet jau visai skaudra nepieciešamība nozares veiksmīgai tālākajai attīstībai vai pat saglabāšanai.
Uzņēmuma „Latvijas szelzceļš” vadītājs Edvīns Bērziņš nesen notikušajā Ostu padomes sēdē norādīja, ka lielā mērā Latvijas iespējas šajā ziņā noteiks tā sauktā dzelzceļa elektrifikācijas projekta tālākā attīstība, jo šobrīd Latvijai vēl ir iespējas apsteigt tās sīvāko konkurenti Lietuvu.
„Šajā gadījumā ir ļoti svarīgs aspekts – savienojums ar Baltkrieviju. Mums ir noslēgts nodomu protokols – ja Latvija elektrificējas, tad Baltkrievija savā pusē dara to pašu. Pašreizējā brīdī ir noteikts pēc normatīvajiem dokumentiem – Lietuva elektrificē savu dzelzceļu līdz 2030.gadam,” skaidro Bērziņš.
„Tātad savienojums ar Baltkrievija (kur nāk mūsu tranzīta kravas) – Klaipēda, būs gatavs līdz 2030.gadam. Mums ir iespēja, pēc mūsu aprēķiniem, šo vienu posmu, vienalga, vai tā būtu Rīga vai jebkura no ostām, vai Ventspils, elektrificēt līdz 2025.gadam. Būtībā tādā veidā paliekot ekonomiskākiem un arī no biznesa viedokļa efektīvākiem par Klaipēdas ostu. Tas ir būtībā arī stratēģisks mērķis, kur valstij ir jāskatās, kā mēs šo tranzīta koridoru padarām lētāku kā tādu,” pauž Bērziņš.
Savukārt Baltkrievija, kā ļāva nojaust šīs valsts ārlietu ministra izteikumi, ir ieinteresēta saņemt atbalstu no Latvijas, lai panāktu attiecību uzlabošanos ar Eiropas Savienību. Šobrīd Latvija šajā ziņā bauda zināmas priekšrocības attiecībā pret savu dienvidu kaimiņvalsti Lietuvu, kuras attiecības ar Baltkrieviju ir būtiski sarežģījis jautājums par topošo Baltkrievijas atomelektrostaciju.
