Šādu lēmumu ir pieņēmusi brīvostas valde, gan ņemot vērā starptautiskās auditorkompānijas "Deloitte" ieteikumus, gan arī šobrīd vērojamās tendences transporta un tranzīta nozarē. Tiesa, pati brīvosta uzsver, ka tas nav izsmisuma solis, bet pārdomāta stratēģija, kā veicināt ostas konkurētspēju ilgākā termiņā.
Saskaņā ar brīvostas provizorisko budžeta un reorganizācijas plānu vismaz daļa brīvostas pārvaldes darbinieku ostā varēs turpināt jau kā citu uzņēmumu darbinieki, jo, piemēram, tādas funkcijas kā loču pakalpojumi tiks uzticēti citiem uzņēmumiem.
Tomēr Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai") uzsver - lai gan kravu apjoma kritums ostā ir izrādījies lēnāks, nekā gaidīts iepriekš, budžetā ostas vadība rēķinās ar to, ka kritums var saglabāties arī nākamgad.
Lai gan iecerētā darbinieku skaita samazināšana saskaņā ar ostas iecerēm vairāk ir saistīta ar ilgtermiņa efektivitātes paaugstināšanu, Ameriks apstiprina, ka darbinieku skaita izmaiņas un arī struktūras izmaiņas būs apjomīgas un skars trīs departamentus un vairāk nekā 100 darbiniekus.
Reorganizācija un konsultantu ieteikumu uzklausīšana Rīgas brīvostai ir aktuāla arī tāpēc, ka brīvosta iepriekšējo gadu laikā vairākkārt ir saņēmusi arī vairāku uzraugošo valsts institūciju pārmetumus.
Piemēram, no Valsts kontroles ir saņemta kritika par brīvostas īstenoto investīciju projektu uzraudzību, savukārt Konkurences padome jau 2014.gadā nepilnības saskatījusi vairāku pakalpojumu, tostarp arī šobrīd reorganizējamo loču pakalpojumu sniegšanas praksē.
Statistika liecina, ka šī gada desmit mēnešos Rīgas brīvosta galvenokārt ir zaudējusi ogļu un naftas produktu kravas, savukārt tai ir izdevies palielināt konteinerkravu, graudu, minerālmēslu un vairāku citu kravu pārkraušanas apjomus.
Osta arī pievērš uzmanību, ka pretēji iepriekš vērojamajam kritumam oktobrī tai ir izdevies panākt uzlabojumu un vērā ņemami pārsniegt pagājušā gada atbilstošā mēneša apgrozījuma līmeni.
