Ministre atgādināja, ka uzņēmēju organizācijas pagājušajā gadā – pirms šī nodokļa ieviešanas – jau brīdināja, ka uzņēmumi mēģinās atrast veidus, kā tomēr šo nodokli apiet un nemaksāt.
Iepriekš uzņēmēji brīdināja, ka šī nodokļa ieviešanas gadījumā daļa darba vietu, kur tiek maksāts augsts atalgojums, tiks "pārliktas uz citām valstīm" vai arī mākslīgi samazinot atalgojumu, daļu atalgojuma citādi, piemēram, dividendēs.
Ministre atzina, ka precīzāki dati par solidaritātes nodokļa iekasēšanu būs pieejami septembrī.
Solidaritātes nodoklis
Visai algai, arī tai daļai, kas pārsniedz 4000 eiro, piemēro
- gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi (pašlaik 23%)
- gan sociālā nodokļa likmi – darba devēja daļu 23,59% un darba ņēmēja daļu 10,5%.
Taču sociālās apdrošināšanās iemaksu “griesti” saglabājas un pabalstus un pensijas aprēķinās no iemaksām, kas nepārsniedz 4000 eiro mēnesi.
VSAA aprēķinās pārmaksu – darba devēja un darba ņēmēja iemaksas sociālajā budžetā par algām, kas pārsniedz 4000 eiro:
- Līdz šim gada beigās pārmaksu atmaksāja uzņēmējiem un darbiniekiem
- Paredzēts, ka turpmāk atmaksu nevarēs saņemt un pārmaksu kā “solidaritātes nodokli” ieskaitīs pamatbudžetā.
"Bet tas, ko mēs jau šobrīd redzam – šī nodokļa maksātāju skaits ir samazinājies. (..) Šķiet, ka tas skaits ir liels – par apmēram 20% šobrīd indikatīvi samazinājies maksātāju skaits, kas, protams, rāda, ka uzņēmumi, meklē kādus risinājumus, kā nesamaksāt šo nodokli," teica ministre.
Viņa uzskata, šis nodoklis būtu jāpārskata, bet ne jāatceļ. Viens no iespējamajiem risinājumiem – šo nodokli padarīt par sociālo nodokli, lai tā maksātāji varētu saņemt arī kādu labumu. Tiesa, par šo ideju skeptiski ir gan kolēģi valdībā, gan uzņēmēji, kas šo nodokli grib atcelt pavisam.
Reizniece-Ozola piebilda, ka no solidaritātes nodokļa maksātāju skaita samazināšanās valsts finansiāli nav zaudējusi, tomēr kopumā līdz ar nodokļa ieviešanu mazinājusies uzņēmēju uzticība valstij.
Jau ziņots, ka ar tā sauktā solidaritātes nodokļa ieviešanu šā gada budžetā papildu bija plānots iekasēt 43,9 miljonus eiro. Šo nodokli bija paredzēts iekasēt no ap 4700 cilvēkiem, kas saņem salīdzinoši lielas algas. Jaunā nodokļa ieņēmumi nonāks pamatbudžetā.
Vēstīts arī, ka pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aicinājuma vērsties Satversmes tiesā, lai tiktu atcelts solidaritātes nodoklis, 20 privātpersonas un deviņi uzņēmumi nolēmuši iesniegt prasību, lai atgūtu līdzekļus un panāktu šī jaunieviestā nodokļa atcelšanu.
