Reirs: Nākamā gada budžets ir sociālās un nacionālās drošības budžets

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Trešdien, 10. decembrī, Finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimā iesniedza nākamā gada valsts budžeta portfeli ar pavadošo 19 likumprojektu paketi, kā arī likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015.-2017. gadam. Reirs nākama gada budžetu sauc par sociālas un nacionālās drošības budžetu.

Veidojot budžeta, valdība noteica par svarīgākajām prioritātēm valsts sociālo un nacionālo drošību, ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas attīstību, kas uzlabotu sabiedrības labklājību, kā arī uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanu, informēja Finanšu ministrija.

Finanšu ministrs Jānis Reirs trešdien Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei iesniedza valdības sagatavoto 2015. gada valsts budžeta likumu. Jau ceturtdien budžeta likumu plānots pieņemt pirmajā lasījumā.

”Mēs visi, kas esat iesaistīti šajā budžeta veidošanas procedūrā, to darām pirmo reizi. Gan Ministru prezidente, gan es kā finanšu ministrs, gan Saeimas priekšsēdētājas pirmais budžets, gan Kārļa Šadurska kā Budžeta komisijas priekšsēdētāja pirmais budžets. Un es domāju, ka tā ir ļoti liela atbildība,” sacīja Reirs.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece atzīmē, ka pašreizējā situācijā tikpat svarīga kā ārējā un militārā drošība, ir arī valsts iekšējā jeb sociālā drošība.

”Gribu uzsvērt, ka manā skatījumā, ir ļoti svarīga budžeta prioritāte nacionālā drošība. Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, tas kļūst arvien svarīgāks jautājums. Runājot par nacionālo drošību, protams, svarīga ir gan iekšējā drošība, gan militāro spēju stiprināšana. Bet tikpat svarīga ir arī sociālā drošība, lai cilvēki Latvijā justos labi, lai justos pasargāti un lai viņi vēlētos šeit dzīvot,” norādīja Mūrniece.

Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis savukārt pauda cerību, ka ceturtdien ar deputātu atbalstu, budžeta pakete tiks nodota komisijām jau formāli.

„Tad rīt notiek, 11. decembrī notiek Budžeta komisijas sēde, kurā mēs jau izskatām pirmajā lasījumā, gatavojam uz pirmo lasījumu. Pēc tam nododam Saeimai skatīšanai pirmajā lasījumā. Tad rīt ir debates par visu budžeta paketi, tiks noteikts termiņš deputātu priekšlikumu iesniegšanai un, izejot secīgi visas procedūras, es ļoti ceru, ka jau 17. decembrī mēs varēsim pieņem budžetu otrajā, galīgajā lasījumā. Tātad tas ir nedēļas laiks,”prognozēja Šadurskis.  

Budžets un pavadošie likumprojekti paredz, ka no 1. janvāra minimālā alga pieaugs no 320 uz 360 eiro.  Atbilstoši jau pieņemtajiem lēmumiem no 2015. gada 1. janvāra iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme tiks samazināta no 24% uz 23%.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2014. gadu palielināsies par teju 283,3 miljoniem eiro, ietverot gan jau pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu, gan jaunās politikas iniciatīvas 161,4 miljonu eiro apmērā, gan citus papildu pasākumus 18,6 miljonu eiro apmērā.  

“Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, ko radījis Krievijas un Ukrainas konflikts, kā arī arvien pieaugošo drošības nozīmi visā Eiropā, Latvijas valdība būtisku vērību pievērsa mūsu valsts ārējās un iekšējās drošības stiprināšanai. Tāpēc nākamā gada valsts budžets ir mūsu valsts sociālās un nacionālās drošības budžets,” skaidroja Reirs.

Aizsardzības ministrijas finansējumu pamatfunkciju īstenošanai nākamgad plānots palielināt par 37,9 miljoniem eiro, paredzot būtiski stiprināt Latvijas armijas un zemessardzes kapacitāti, kā arī paaugstinātas gatavības apakšvienības izveidi.

Iekšlietu ministrijai pamatfunkciju īstenošanai paredzēti papildu 21,5 miljoni eiro, tai skaitā uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības nodrošināšanai un kapacitātes stiprināšanai.

Veselības ministrijas finansējuma  apjomu pamatfunkciju īstenošanai paredzēts palielināt par 31,1 miljonu eiro, lai veicinātu veselības pakalpojumu pieejamību reģionos, mazinātu ambulatorās veselības aprūpes rindas, kā arī pacientu iemaksu un līdzmaksājumu samazināšanai un medicīnas darbinieku zemāko algu palielināšanai.

Izglītības nozares nākamā gada budžetu plānots palielināt par teju 31,4 miljoniem eiro (20,6 miljoni eiro pamatbudžeta apjoma palielinājums Izglītības un zinātnes ministrijai un 10,8 miljoni eiro mērķdotācijām pašvaldībām), kā arī vēl rezervēti papildu 3 miljonus eiro pedagogu darba algu palielināšanai no nākamā gada 1. septembra. Papildu līdzekļi paredzēti zinātniskās darbības attīstībai augstskolās, pedagogu algu palielināšanai un sporta nozares finansēšanai.

Satiksmes ministrijai 2015. gadā papildu piešķirti 32,6 miljoni eiro. Šis finansējums paredzēts valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, kā arī dotācijām, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem pieejamus transporta pakalpojumus visas valsts teritorijā.

Zemkopības ministrijai valdība nākamajā gadā atbalstījusi papildu finansējumu 33 miljonu eiro apmērā, lai 2015. gadā nodrošinātu papildu valsts tiešmaksājumus lauksaimniekiem 51 miljona eiro apmērā.

Valdība atbalstīja priekšlikumu par papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām 6,5 miljonu eiro apmērā 2015. gadā, nodrošinot kopējo finansējumu 36,5  miljonu eiro apmērā pašvaldību finanšu izlīdzināšanai.

Nevienai Latvijas pašvaldībai 2015. gadā vērtētie ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas un papildu dotācijām salīdzinājumā ar 2014. gadu nesamazinās, norāda Finanšu ministrija.  

2015. gadā ikvienai pašvaldībai tiks garantēta aizņēmumu un galvojumu pietiekamība prioritāro mērķu īstenošanai, turpinot fiskāli atbildīgu pašvaldību uzņemto saistību politiku. Nākamajā gadā pašvaldībām tiks paplašināti aizņēmumu mērķi. Tās varēs aizņemties līdzekļus no Valsts kases valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektiem, kuriem 2015. gadā paredzēts valsts budžeta līdzfinansējums un pašvaldības autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma, kas atrodas citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, iegādei. Tāpat tiks paplašināti pašvaldību galvojuma mērķi – investīciju projektiem, kas saistīti ar komunālo pakalpojumu nodrošināšanu. Tiks arī palielināta maksimālā aizņēmumu summa pašvaldību noteikto prioritāro investīciju projektu īstenošanai līdz 250 tūkstošiem eiro (2014. gadā 200 tūkstoši eiro).

No ES fondiem 2014.-2020. gada plānošanas periodā kopā ar Zemkopības ministrijas administrētajiem Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzekļiem Latvijai būs pieejams finansējums 5,59 miljardu eiro apmērā.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 7,3 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi tiek plānoti 7,5 miljardu  eiro apmērā. Valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai ir paredzēts 0,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt konsolidētā kopbudžeta (ieskaitot atvasināto publisko personu budžetu un  pašvaldību budžetu) ieņēmumi 2015. gadam ir plānoti 8,9 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 9,2 miljardi eiro.

Vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai 2015. gadā tiek prognozēts 247,6 miljoni eiro jeb 1% no IKP.

Finanšu ministrija plāno, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2015. – 2017. gadam nepārsniegs pieļaujamo deficīta, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa, apmēru: 2015. gadā 1% no IKP; 2016. gadā 0,9% no IKP un 2017. gadā 0,7% no IKP (pēc Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas metodoloģijas). 

Saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2015. – 2017. gadam, nākamgad ekonomikas izaugsme tiek plānota 2,8% apmērā, bet 2016. un 2017. gadā attiecīgi 3,3% un 3,6%. Tomēr, ņemot vērā lielo nenoteiktību ārējā ekonomiskajā vidē, makroekonomiskās attīstības scenārija riski ir vairāk lejupvērsti.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti