Bērziņš tikās ar piensaimniekiem, lai pārrunātu valsts augstākās amatpersonas iespējamo iesaisti piensaimnieku problēmu risināšanā, ko lielā mērā izraisījuši Krievijas aizliegumi piena produkcijas piegādei no ES ražotājiem, kā arī cenu svārstības piena produkcijai pasaulē, norāda prezidenta kancelejā.
Piensaimnieki atgādināja, ka pieprasa nekavējoties no ES Krīzes fonda līdzekļiem izmaksāt sankciju skartajām ražojošajām saimniecībām 67 eiro par katru pārraudzībā ražojošo govi mēnesī. Prasība iesniegta izskatīšanai Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē.
Bērziņš pauda atbalstu piena nozares pārstāvju pozīcijai, vienlaikus uzsverot, ka arī pašiem Latvijā ir jāmeklē visi iespējamie atbalsta risinājumi, kas ļautu stiprināt piena ražotājus un pārvarēt viņiem grūto periodu.
Valsts prezidents arī pauda apņēmību visās sarunās ar ES augstākajām amatpersonām, kas saistībā ar Latvijai tuvojošos prezidentūru ES Padomē sāksies jau šajā nedēļā, argumentēt Latvijas pozīciju un darīt visu, lai ES kompensētu šos zaudējumus saskaņā ar saviem solījumiem.
Piena ražotāji arī pauda neapmierinātību saistībā ar to, ka faktiskās piena produktu cenas tirdzniecībā nav kritušās, kas faktiski nozīmē, ka zaudējumus izjūt tikai piena ražotāji, kam strauji samazinājusies piena iepirkuma cena un kas īpaši tām saimniecībām, kurām ir kredītsaistības ražošanas paplašināšanai, ievērojami palielina viena piena litra pašizmaksu. Piena ražotāji apliecināja, ka šobrīd visas saimniecības kopumā pārdod savu pienu zem pašizmaksas. Pašizmaksa jau ir kritiski augstāka par 30 centiem. Turklāt, neņemot vērā krīzes situāciju, piena ražotājiem draud samaksa par pārtērētajām piena kvotām, kaut arī ES kopumā neizpilda piena kvotas. Arī no kaimiņvalsts Lietuvas, kura neizpilda piena kvotas, Latvija nedrīkst tās aizņemties.
Tikmēr zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) vien atzīst, ka ātra risinājuma nebūs. "Ko varam no Eiropas gaidīt? Kamēr nav apstiprināts budžets mums saka – jums ir jāgaida! Eiropā notiek viss ļoti lēnām. Valdība piekritusi izmaksāt otru maksājumu piensaimniekiem, kaimiņu valstīm tas nav izdevies," saka Dūklavs.
ZS „Vītoliņi” pārstāve Ieva Rutkovska informēja, ka viņas saimniecības zaudējumi vidēji ir 37% piena cenā, turklāt jau pavasarī piena cenu ietekmējušas valūtas svārstības.
Savukārt Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka šo lielo piena nozares krīzi ir izraisījis ne tikai Krievijas noteiktais embargo, bet arī piena sūkalu pulvera pieprasījuma pieaugums pasaulē un ar to saistītais cenu kritums, kas ietekmē visu nozari. Aizsilniece aicināja arī pašiem ražotājiem pamatīgi pārskatīt pašizmaksas un vēl intensīvāk strādāt pie jaunu eksporta tirgu meklējumiem.
Papildu problēma un sadārdzinājums eksportam uz Centrālāziju ir tas, ka Krievija neļauj vest piena produktus tranzītā, kas sadārdzina piegādes izmaksas, skaidroja Aizsilniece.
„Ja piena iepirkuma cena samazināsies zem pašizmaksas, esam nolēmuši visu ģenētiski augstvērtīgo ganāmpulku pārdot, norēķināties ar bankām un pilnībā likvidēt piena lopkopības saimniecību. Strādājot ar mīnusiem, mēs nevaram uzturēt šķirnes ganāmpulku, kuram ir jādod augstvērtīga barība, savukārt samazinot barības apjomu, dzīvnieki vienkārši iznīkst. Aiz manis stāv 29 lieliski darbinieki, kuri lielākoties ir jauni cilvēki ar ģimenēm un es nevaru viņiem pateikt, kas notiks rīt, parīt vai pēc mēneša,” ar skaidroja ZS “Kalna Dambrāni” pārstāve Iveta Tīrumniece. Viņa arī norādīja uz to, ka nav pieļaujama piena produktu kvalitātes pazemināšanās uz barības taupīšanas rēķina, jo tad Latvija var zaudēt savu augsto vērtējumu ārvalstīs un līdz ar to arī tirgus.
Kā papildus faktoru, kas ietekmēs piena ražotāju izmaksas, piensaimnieki minēja gaidāmo elektrības cenu kāpumu no jaunā gada.
Valsts prezidents noslēgumā solīja darīt visu, lai ar ES augstākajām amatpersonām ikvienā sarunā uzsvērtu Latvijas piensaimnieku kritisko situāciju un nepieciešamību viņus atbalstīt, kā arī papildināja, ka apņemas pārrunāt ar valdības vadītāju iespējas piesaistīt piensaimnieku krīzes pārvarēšanai atbalsta programmas „Altum” naudas resursus.
Līdz šim Latvijas zemnieki no Eiropas Komisijas ir saņēmuši vien solījumus meklēt iespējas, kā latviešu piensaimniekiem palīdzēt. Taču lauksaimnieki gaida tūlītēju risinājumu, jo pēc piena iepirkuma cenas straujā kritumu daudzi piena ražotāji strādā zem pašizmaksu.
„Mums vajadzētu nodefinēt Eiropai, ka Latvija, Lietuva, Igaunija cieta no šī embargo. Prezidents ir tā persona, kas runā ar Lietuvu un Igauniju,” sacīja Holšteina šķirnes lopu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Rutkovska.
Zemnieku saimniecības “Ceriņi” saimnieks Aldis Kļaviņš Rūjienas pusē uzskata, ka piena nozare šobrīd piedzīvo vienu no smagākajām krīzēm. Viņaprāt atbalstam no Eiropas ir jābūt, taču arī pašiem ir jāmeklē jauni eksporta tirgi.
„Eiropa mums visu laiku nemaksās, un mēs it kā vēlamies attīstīties, ražot pienu vairāk, mēs negribam, lai mūs kvotē. Tas nozīmē, ka mēs varētu ražot vairāk, tas nozīmē ka mums ir vajadzīgs tirgus. Bet kā mēs redzam Krievijas tirgus ir absolūti neprognozējams,” atzina Kļaviņš.
Saimnieks stāstīja, pašreizējā situācijā saimniecības attīstība ir pilnībā apstājusies, no vienas puses to kavē piena iepirkuma cenas straujais kritums, no otras puses piena kvotas, par kuru pārpildi saimniecībai draud bargs sods.
„No vienas puses mēs sakām, ka mums piena nozare ir prioritāra un tur mēs investēsim un attīstīsim, bet ir kvotas.. Tad varbūt nevajadzēja investēt tik daudz,” sprieda Kļaviņš.
Eiropas Savienība jau noraidījusi Latvijas lūgumu pašreizējā situācijā atcelt sodu par piena kvotu pārpildi, jo šis ierobežojums visā Eiropā tiks atcelts no nākamā gada 1. aprīļa. Latvijas zemnieki tomēr cer, ka līdz tam Eiropas Savienība atbalstīs zemniekus, kas cieš Krievijas sankciju dēļ.
Vēstīts, ka līdz ar Krievijas sankcijām pret ES un dažām citām rietumvalstīm Latvijas piensaimniekiem ir grūtības pārdot savu pienu. ES pagaidām ir vienojusies par 20 miljonu eiro lielām kompensācijām Latvijas zemniekiem.
Valdība septembrī atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) iniciatīvu par valsts atbalstu ciltsdarbiem, lai kompensētu piensaimniecības jomai zaudējumus, kas radušies saistībā ar Krievijas noteikto embargo pārtikas importam. Atbalstam septembrī un oktobrī piešķirti seši miljoni eiro, nauda piešķirta tikai diviem mēnešiem, bet līdz šim izskanējusī zaudējumu summa –13,9 miljoni eiro – aprēķināta līdz gada beigām.
