Gatavojoties tikties ar finanšu ministri, komercsektora pārstāvji vēlreiz caurskatīja budžeta plānus. Lai arī valdība jau solījusi, ka lielu izmaiņu nākamgad nodokļos nebūs, tomēr dažas lietas mainīsies.
Uzņēmēju un darba devēju organizācijas iestājas par solidaritātes nodokļa izmaiņām, ko pērn visiem, kas saņem vairāk par 4000 eiro mēnesī, ieviesa gan valsts budžeta papildināšanas, gan ienākumu nevienlīdzības izlīdzināšana nolūkos. Taču uzņēmēji uzskata, ka tas nav taisnīgs. Nodoklis jāmaina, jo citādi darba devējs lielo algu saņēmēju varot vienkārši reģistrēt ārvalstīs ar draudzīgāku nodokļu politiku.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā pauž līdzīgu argumentu, norādot, ka ienākumu nevienlīdzības problēmas var risināt citādāk.
Šo uzņēmēju argumentu pieņēmusi arī Reizniece-Ozola. Viņa gan vēl nevarēja pateikt, vai un kas būs vietā. „Varianti ir dažādi., No uzņēmēju puses ir priekšlikums palielināt slieksni, no kura būtu jāsāk maksāt šis nodoklis, vienlaikus ierobežojot īstermiņa izmaksas. Vēl ir variants šo nodokli padarīt par iedzīvotāju ienākumu nodokli, vēl ir varianti to padarīt par sociālu iemaksu,” norādīja finanšu ministre.
Lielāka skaidrība varētu sekot nākamnedēļ, kad budžeta jautājumi atkal tiks apspriesti Ministru kabineta sēdē.
Runājot par nodokļu politiku, zināms, ka nozarēs, kur to atļauj Eiropas Komisija, tiks ieviests reversais PVN, bet taksometru biznesā ieviesīs patentmaksu. Diskusijas būs arī par to, vai palielināt minimālo algu, par ko šobrīd nav vienprātības.
Jau vēstīts, ka otrdien, 2.augustā, valdība sāka darbu pie nākamā gada budžeta sagatavošanas. Plānots, ka 2017. gada budžetu galvenokārt papildinās ieņēmumi, kas gūti, apkarojot ēnu ekonomiku, tomēr paredzams, ka valsts vienlaikus atteiksies arī no daļas nodokļu atvieglojumu.
