Lai gan finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) par plāna detaļām plašos komentāros neizplūst, viņa atzīst, ka neapliekamā minimuma palielinājums tiek apsvērts.
Kopš pagājušā gada Latvijā ieviests diferencētais neapliekamais minimums. Šogad visiem strādājošajiem ik mēnesi ar ienākuma nodokli netiek aplikti 60 eiro, bet mazāko algu saņēmējiem pienākas līdz 115 eiro liels neapliekamais minimums, un nesaņemto starpību viņi katra gada sākumā varēs no valsts atprasīt.
Latvijas Televīzijai neoficiāli tapis zināms, ka jau no nākamā gada mazo algu saņēmējiem neapliekamais minimums varētu tikt pacelts līdz 350 eiro.
Tas būtībā nozīmē, ka no minimālās – 380 eiro algas – ienākuma nodoklis (23%) tiktu atvilkts tikai no 30 eiro.
Pirms jaunais nodokļu plāns prezentēts valdības partneriem, Reizniece-Ozola nevēlas oficiāli apstiprināt šādas ziņas, taču atzīst, ka nevienlīdzības mazināšana ir viens no galvenajiem nodokļu izmaiņu mērķiem.
“Neapliekamā minimuma palielināšana ir viens no variantiem, ko mēs vērtējam, lai samazinātu nevienlīdzību,” saka ministre.
Konkrētu neapliekamā minimuma summu viņa nesauc, norādot, ka “viss ir atkarīgs no izvēlēm”.
“Nodokļu politika nav vienas likmes pacelšana vai nolaišana. Tas ir komplekss priekšlikums, kurš ir savstarpēji saistīts, un, kā es teicu, konkurētspēja, nevienlīdzības mazināšana, un trešais, protams, kas ir jāņem vērā, ir arī valsts budžeta iespējas, jo noteikti lielāko pārmaiņu rezultātā ir ietekme uz budžetu, kur mums ir jāskatās, kādas ir mūsu konkrētā gada fiskālās iespējas,” pauž ministre.
Lielāks neapliekamais minimums mazo algu saņēmējiem nenoliedzami ir ieguvums. Taču otrā svaru kausā ir pašvaldību budžeti, kam iedzīvotāju ienākumu nodoklis ir viens no galvenajiem naudas avotiem.
Pašvaldību savienībā uzskata – mērķis uzlabot iedzīvotāju finansiālo stabilitāti ir apsveicams, taču tam jānāk komplektā ar mehānismu, kas kompensēs līdzekļus, kuri vairs neieplūdīs pašvaldību kasēs.
“Šie jautājumi, protams, ir ļoti svarīgi. Bet ir jāskatās visa šī nodokļu politika kopumā. Un otra lieta – ir jābūt katram priekšlikumam aptuveniem aprēķiniem par tā ietekmi – cik tam būs pozitīva ietekme, kāda būs negatīva ietekme un kādi mums [pašvaldībām] būs pasākumi kompensācijai tajā brīdī,” uzsver Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Finanšu ministre apstiprina, ka kompensācijas mehānisms jaunajā nodokļu politikas piedāvājumā būs iestrādāts.
Tikmēr Igaunijā nākamgad neapliekamais minimums tiek pacelts līdz 500 eiro. Tas nozīmē, ka cilvēki, kas saņems līdz 500 eiro mēnesī, ienākuma nodokli nemaksās nemaz. Algām virs šī sliekšņa ienākuma nodoklis tiks piemērots pēc sarežģītas shēmas, un ļoti lielu ienākumu guvējiem neapliekamais minimums nepienāksies vispār.
Jau ziņots, ka pagājušā gada rudenī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicināja palielināt neapliekamo minimumu. Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) gan toreiz pauda, ka piedāvājums celt ar nodokļiem neapliekamo minimumu skartu pašvaldību budžetus, taču valsts budžetam pašlaik nav iespējams to kompensēt vietvarām.
