Statistika liecina, ka Pierīgu par savu dzīvesvietu izvēlējušies 18,4% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Līdz ar to pieaug arī ieņēmumi un, protams, arī vajadzības. Pierīga piekrīt, ka jaunais finanšu izlīdzināšanas modelis pašvaldību ienākumus izlīdzinās vairāk nekā pašreizējais, tomēr ir pret attīstības iesaldēšanu bagātākajos novados.
„Ja mēs skatāmies līknē, mēs esam šajā [augšējā] galā, un ir pašvaldības, kas ir tajā [zemākajā] galā. Tā kā jaunajā modelī izlīdzināšana nav līdz galam, tie, kas ir turīgajā, tur arī paliks, bet runa ir par naudas daudzumu, ko mēs varētu apgūt,” saka Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica (Latvijas Zemnieku savienība).
Attīstības sabalansēšanai vispirms esot jāizveido lieli un dzīvotspējīgi novadus un tikai tad jauns finanšu izlīdzināšanas modelis. „Te jau jāskata pēc būtības. Vai tad Pierīga ir vainīga, ka lauki ir tukši? Tā bija valsts politika 20 gadu garumā, un valstij jābūt solidārai un šī problēma jārisina. Es uzskatu, ka ļoti solidāri būtu, ja pašvaldību izlīdzināšanas fondā pret vienu eiro no pašvaldībām [valsts] pretī dotu vienu eiro,” norāda Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence (Latvijas Reģionu apvienība).
Jaunais modelis samazināšot dotācijas mazajām un trūcīgajām pašvaldībām, tādējādi mudinot tās veidot lielākus novadus, tomēr ministrs nepiekrīt vēlmei vispirms veikt teritoriālo reformu. Bet tikpat lielam ieguldījumam no valsts puses vienkārši neesot naudas. Naudas attīstībai pēc jaunās shēmas nebūšot arī Pierīgā, jo tā paredz, ka 60% no ienākumiem tiks iemaksāti izlīdzināšanas fondā, bet pēc tam daļu valsts dotāciju veidā varēs saņemt atpakaļ. Turklāt Pierīgai nav pieejama Eiropas nauda. „Pierīga ir pieskaitīta 89 pašvaldībām, kas skaitās lauku pašvaldības, un šīm 89 pašvaldībām tiek piedāvātas tikai programmas, kas saistītas ar lauksaimniecības ražošanu,” norāda Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars („Vienotība”).
Finanšu ministrs Jānis Reirs („Vienotība”) piekrīt, ka Pierīgas pielīdzināšana mazajiem novadiem nav pareiza, bet jaunais finanšu izlīdzināšanas modelis tāpēc netikšot mainīts. „Pārsvarā visi ir izteikuši atbalstu tieši šim modelim, ar iespējām pamainīt kaut kādus koeficentus, kaut kādus ciparus. Bet katrai grupai ir sava vēlme. Līdz ar to, ja mēs tagad kaut ko mainām, mums jāsāk šīs konsultācijas, izskaidrošanas darbs no jauna,” atzīmē Reirs.
Plānots, ka jaunais finanšu izlīdzināšanas likums stāsies spēkā jau 2016. gadā.
