Panorāma

Notiek NATO mācības "Pavasara vētra"

Panorāma

Medicīnas māsām pārslodze un izdegšana

Ēnu ekonomikas līmenis lēnām krītas

Pētījums: Ēnu ekonomika pērn samazinājusies vairāk nekā par 2%

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Pagājušajā gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpināja samazināties, turklāt tas noticis straujāk nekā 2014.gadā. Pērn ēnu ekonomikas apjoms Latvijā samazinājies par vairāk nekā 2 procentpunktiem, salīdzinot ar 2014.gadu. Tomēr ēnu ekonomikas īpatsvars aizvien ir ievērojams un pārsniedz 20%.

Pētījums par ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs no 2009.līdz 2015.gadam liecina, ka pērn ēnu ekonomikas apjoms Latvijā samazinājies līdz 21,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā, un samazinājums ir salīdzinoši straujāks nekā citus gados.

2014.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ēnu īpatsvars samazinājies tikai par 0,3%, intervijā Latvijas Radio atzina ēnu ekonomikas pētnieks, Rīgas Ekonomikas augstskolas pārstāvis Arnis Sauka.

Atšķirībā no Latvijas pērn Igaunijā un Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvars nedaudz pieaudzis, taču Latvijā tas aizvien ir lielāks. Ņemot vērā, ka viens procentpunkts ir 75 miljoni eiro, valsts zaudē vairāk nekā miljardu eiro.

Neuzrāda ieņēmumus

Latvijā lielāko ēnu ekonomikas daļu veido neuzrādītie ienākumi, otrajā vietā ir aplokšņu algas, bet mazāko daļu veido neuzrādītie darbinieki. Tāpat pētījuma dati liecina, ka nodokļu nemaksāšanā vairāk iesaistās krievvalodīgo.

"Galvenokārt uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana ir tā komponente, kas veido lielāko ēnu ekonomikas daļu. (..) Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis ir vērojams Rīgas reģionā un Kurzemē - ap 29%. Citos reģionos tas ir ap 15%-18%. Nozaru griezumā mēs izteikti redzam būvniecības nozari ar lielāko īpatsvaru ēnu ekonomikā - vismaz 40%," vēlāk teica Sauka.

Lai arī ēnu ekonomikas apjoms samazinājies Latvijā, vienlaikus Sauka secināja, ka sabiedrībā iecietība pret nodokļu nemaksāšanu arvien ir liela un tā dēvētā nodokļu morāle ir zema. To pētnieks saista ar uzticamību valdībai un valsts sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Pētījums liecina, ka pērn pieaugusi uzņēmēju neapmierinātība ar valsts nodokļu politiku un atbalstu uzņēmējiem, kas sekojoši vairāk mudina iesaistīties ēnu ekonomikā.

Aizvien pārsniedz 20%

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš  LTV “Rīta panorāmai” atzina, ka situācija uzlabojusies un ēnu ekonomikā ir zināms samazinājums, bet gribētos, lai situācija būtu vēl labāka, jo ēnu ekonomikas īpatsvars aizvien pārsniedz 20%.

Viņš arī atzina, ka pētījumā atklātais, ka ēnu ekonomika Igaunijā un Lietuvā pat ir pieaugusi, ir pārsteigums. Latvijā ir labāka situācija ar aplokšņu algām, bet sliktāka citos radītājos, piemēram, peļņas neuzrādīšana. Līdere ēnu ekonomikā aizvien ir būvniecības nozare. 

Bet ir arī daudz citas nozares, kurās arī ir problēmas, un ēnu ekonomikas apkarošanai drīzāk jāmeklē kompleksa pieeja, nevis jāmēģina izķert konkrētas nozares pa vienai, teica LTRK vadītājs.

Arī Sauka norādīja, ka pašlaik Latvijā trūkst ēnu apkarošanas plānu. Tāds bija līdz 2012.gadam, kas lielā mērā bija starptautisko aizdevēju spiediena rezultāts.

Uzņēmēji gatavo plānu

Savus priekšlikumus ēnu ekonomikas ierobežošanas plānam sagatavojušas uzņēmēju asociācijas. Jaunais plāns tiks prezentēts šā gada 10.jūnijā Ministru prezidenta vadītajā Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē. 

"(..) Tā ir darbaspēka nodokļu sloga pārnešana uz patēriņu un nekustamā īpašuma nodokli. Tā ir nodokļu prognozējamība. Skaidrs, ka ir jautājumi, kas jāatrisina arī kontroles jomā. Šeit mēs redzam diegan bēdīgu ainu - lai gan tiek ierosinātas ļoti daudz krimināllietas, rezultātā reālie sodi tiek piemēroti reti vai ir salīdzinoši nelieli," par daļu no priekšlikumiem stāstīja biedrības ‘’Uzņēmēji pret ēnu ekonomiku’’ valdes loceklis Juris Stinka.

Endziņš norādīja - tā kā Latvijā ir liels neiekasēto nodokļu apjoms, viens viens no lielākajiem nodokļu slogiem, ēnu ekonomikas apkarošanai būtu jāizmanto cita pieeja nodokļiem, līdzīga patentmaksājumiem, piemēram, jau izskanēja priekšlikums taksometru nozarē noteikt konkrētu ikmēneša maksājumu par katru auto.

Vai, piemēram, ja uzņēmējam pieder kafejnīca, kurā ir desmit galdiņi, par to noteikts konkrēts ikmēneša maksājums, un kases aparāts var būt un var nebūt, un tad Valsts ieņēmumu dienestam (VID) “nevajag milzu galvu un trīs augstākās izglītības, lai ienāktu un saskaitītu līdz 10”, bet pašlaik, lai saprastu, vai uzņēmums krāpjas vai ne, ir jāiegulda milzu resursi, klāstīja Endziņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti