Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem pieaugums ir 3%.
Savukārt, salīdzinot aizvadītā gada ceturto ceturksni ar trešo ceturksni, ir bijis vērojams ļoti minimāls kritums par 0,01%.
IKP izmaiņas sekmēja pievienotās vērtības kāpums rūpniecības nozarēs par 3% un pakalpojumu nozarēs, izņemot mazumtirdzniecību par 5%.
Mazumtirdzniecībā radītā pievienotā vērtība palielinājusies par 3%, savukārt būvniecībā samazinājusies par 7%.
Ekonomikas ministrija lēš, ka tas nozīmē, ka kopumā 2015. gadā IKP pieauga par 2,8%.
2015. gadā turpināja augt iekšzemes pieprasījums. Salīdzinoši straujais vidējās darba samaksas kāpums un zemā inflācija veicināja privātā patēriņa pieaugumu (2015. gada trīs ceturkšņos privātais patēriņš bija par 3,6% lielāks nekā pirms gada). Savukārt investīciju dinamika 2015. gadā bija mērena. Straujāku investīciju pieaugumu kavē uzņēmēju nogaidošā attieksme saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē, kā arī banku piesardzīgā kreditēšanas politika, norada Ekonomikas ministrija.
Pēdējos gados zemais pieprasījums ārējos tirgos ir ietekmējis eksporta dinamiku, un tā kļuvusi mērenāka. Lai arī 2015. gadā eksports uz Krieviju ievērojami saruka, kopējie Latvijas ražotāju eksporta apjomi pieauga. Preču un pakalpojumu eksporta apjomi trīs ceturkšņos bija par 2,2% lielāki nekā pirms gada. Šajā laikā straujāk palielinājās pakalpojumu eksporta apjomi, savukārt preču eksporta dinamika bija mērenāka.
Nozaru griezumā stabila izaugsme 2015. gadā bija vērojama apstrādes rūpniecībā (11 mēnešos pieaugums gada griezumā par 4,1%), kur lielākais ieguldījums bija metālapstrādes un kokapstrādes nozaru izaugsmei. Stabili aug arī mazumtirdzniecības apgrozījums, kas 2015. gadā bija par 4,9% lielāks nekā pirms gada. Palielinās sniegto komercpakalpojumu apjomi. Turpretim transporta pakalpojumu un būvniecības apjomi atpaliek no 2014. gada rādītājiem.
Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2016. gadā IKP pieaugums var sasniegt 3,2 procentus.
Savukārt „Swedbank” ekonomiste Lija Strašuna Latvijas Radio atzina, ka pēdējā ceturkšņa dati ir negatīvāki nekā gaidīts, taču kopējā izaugsme saglabājas ap 3%, un varbūt datus “pārskatīs uz augšu”, kad būs pieejama detalizētāka informācija, jo līdzīgi notika ar trešā ceturkšņa datiem.
Izaugsme lielākajās nozarēs turpinās, aug arī mājsaimniecību patēriņš, kas bija viens no ekonomikas izaugsmes virzītājspēkiem, mājsaimniecību ienākumi turpina augt, bet inflācija ir gandrīz nulle, tas nozīmē, ka mājsaimniecības turpinās tērēt, norādīja Strašuna.
Viņa arī atzina, ka mazliet pārsteidzoši ir tas, ka pēc operatīvajiem datiem būvniecības nozarē pēdējā ceturksnī bija vērojams kritums.
