Valsts kases un Finanšu ministrijas pamatuzdevums tomēr nav nodarboties ar parādsaistību piedziņu un pārvaldību, savukārt Privatizācijas aģentūrai ir zināma pieredze šādu uzdevumu veikšanā – tā lēmumu uzņēmuma KVV „Liepājas metalurga” saistības pret Valsts kasi nodot Privatizācijas aģentūras meitas uzņēmuma skaidro Privatizācijas aģentūras vadītājs Vladimirs Loginovs.
Savukārt līdz šim neierasto praksi saistību pārvaldei izveidot jaunu meitas sabiedrību Loginovs skaidro ar apstākli, ka kapitālsabiedrībai šādi uzdevumi ir vieglāk īstenojami, bez tam šādā veidā tiek samazināti arī juridiskie riski, kas varētu skar Privatizācijas aģentūru. „Vieglāk to ir darīt caur kapitālsabiedrībā, nevis pa tiešo valsts īpašumā. Arī elastīgāk un profesionālāk,” pamato Loginovs.
Vienlaikus Privatizācijas aģentūras vadītājs uzsver, ka meitas sabiedrības izveidošana nenozīmē to, ka PA plāno padziļinātāk iesaistīties KVV „Liepājas metalurga” ikdienas darbā vai arī attīstības plānošanā. „Šī sabiedrība nenodarbosies ar metalurģiju. (..) Mēs varam runāt par restrukturizāciju, mēs varam runāt par to, kā atgūt līdzekļus, bet kļūt par stratēģisko partneri mēs negrasāmies,” norāda Loginovs.
Valdības lēmums nodot savas prasības Privatizācijas aģentūrai jau ir izraisījis negatīvu reakciju no KVV „Liepājas metalurga” investoriem, kuri ir sašutuši par apstākli, ka darījumā vienlaikus ir augušas arī metalurģijas uzņēmuma saistības pret valsti, kas vēl vairāk pastiprina uzņēmuma finanšu grūtības un apdraud tā tālāko pastāvēšanu.
Tiesa, Kučinskis pēc lēmuma pieņemšanas par parāda piedziņas uzticēšanu Privatizācijas aģentūrai uzsvēra, ka ir būtu pāragri „Liepājas metalurgu” uzskatīt par neglābjamu. „Nekādā gadījumā nevajadzētu norakstīt „Metalurgu”. Viss ir valdības rokās. Otrkārt, ir skaidri jāpasaka, ka uzņēmumā netiks ieguldīti kaut kādi līdzekļi,” pauž Kučinskis.
Iepriekš Privatizācijas aģentūras vadītājs uzsvēra, ka aģentūras pamatmērķis, strādājot ar „Liepājas metalurgu”, ir meklēt risinājumu, lai uzņēmums varētu atmaksāt savas kredītsaistības. Tas var nozīmēt arī jauna maksājumu grafika izstrādi, tomēr konkrētu rīcību vēl tiks domāts līdz 1.jūnijam.
Jau ziņots, ka pirms vairāk nekā gada par finanšu grūtībās nonākušā Liepājas uzņēmuma īpašnieku kļuva Ukrainas holdings "KVV Group", kas solīja 70 miljonus eiro par ''Metalurgu'' samaksāt vairāku gadu laikā. Pašlaik atlikušais parāds valstij ir 60 miljoni eiro, norādīja Valsts kase.
Taču neilgi pēc darījuma "KVV Liepājas metalurgs" atkal nonāca finanšu problēmās un lūdza Valsts kasei līdz 2020.gadam atlikt maksājumus par rūpnīcu. Lai to vērtētu, uzņēmumam pieprasīts restrukturizācijas plāns, kas valdībā iesniegts marta sākumā.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) gan pauda viedokli, ka pašreizējais plāns vairāk atgādina "akcionāru vēlmju sarakstu, mazāk liecinot par to, ka uzņēmums ir gatavs arī ilgtermiņā nopietni strādāt".
Tikmēr Ukrainas investori 18.martā paziņoja par pieņemto lēmumu par AS "KVV Liepājas metalurgs" rūpnīcas konservāciju. Uzņēmuma saimnieciskā darbībā attiecībā uz produkcijas izgatavošanu ir apturēta uz nenoteiktu laiku, iepriekš atzina Talanovs.
